logo

Aktualitātes

Bukarestes deklarācija – “ES veidošana no pašiem pamatiem kopā ar reģioniem un pilsētām”

“Mēs zinām, ka pilsētas un reģioni nodrošina tuvuma, uzticēšanās un stabilitātes saikni ar Eiropas Savienību. Mūsu uzdevums ir par to atgādināt, lai aizstāvētu un veicinātu vietējo un reģionālo pašvaldību lomu Eiropas veidošanā. Tas palīdz tuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem. Tādēļ ES Reģionu un pilsētu 8. samitā, kas notika Bukarestē 14. un 15. martā, mēs nācām klajā ar aicinājumu, kas izklāstīts desmit punktos, veidot Eiropu kopā ar reģioniem un pilsētām” tā Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs (Karl-Heinz Lambertz).

Eiropas Savienība, kura balstās uz brīvības, solidaritātes un demokrātijas principiem, kā arī cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma respektēšanu, Eiropas iedzīvotājiem ir nodrošinājusi ilgstošu mieru un attīstību.

Globalizācijas, digitālās revolūcijas, klimata un demogrāfisko pārmaiņu ietekmē Eiropā notiek vēl nepieredzēti straujas pārmaiņas. Ja nevēlamies, lai Eiropas integrācija kļūtu atgriezeniska, šīm pārmaiņām, kas izpaužas kā sociāla, ekonomiska un teritoriāla nevienlīdzība, ir jāseko līdzi, tās ir jāveido un jāregulē, mērķtiecīgi darbojoties visos pārvaldības līmeņos, it īpaši tāpēc, ka viena trešdaļa visu publisko izdevumu un vairāk nekā puse publisko ieguldījumu tiek veikti vietējā līmenī.

Turklāt iedzīvotāji vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldības iestādēm vidēji uzticas vairāk nekā valsts valdībai, un — lielākajā daļā dalībvalstu — arī vairāk nekā Eiropas Savienībai. Ņemot vērā iepriekš minēto, ES pilsētas un reģioni un to vēlētie pārstāvji brīdī, kad pieaug atšķirības un pretrunas, Savienībā nodrošina tuvumu, uzticēšanos un stabilitāti. Šī stabilitāte ir būtiska, lai turpinātu veidot kopīgu Eiropas nākotni nākamajai paaudzei.

Mēs, reģionālajā un vietējā līmenī ievēlētie Eiropas Savienības politiķi, esam pārliecināti, ka reģioni un pilsētas Eiropas Savienībai ir vajadzīgi tikpat lielā mērā cik reģioniem un pilsētām ir vajadzīga Eiropas Savienība.

Šī deklarācija ir mūsu ieguldījums, gatavojot 2019.–2024. gada Stratēģisko programmu, ar kuru ES līderi nāks klajā 2019. gada 9. maijā Sibiu.

Eiropas Savienības demokrātisko pamatu stiprināšana

1. Vietējā un reģionālā demokrātija ir būtiska ES demokrātijas sastāvdaļa. Daudzlīmeņu pārvaldība ir svarīga, lai nodrošinātu visu pārvaldības līmeņu aktīvu un līdztiesīgu dalību savstarpējas uzticēšanās gaisotnē. Šī lojālā visu līmeņu sadarbība ir vajadzīga, lai ES spētu atbildīgā, efektīvā un pārredzamā veidā sasniegt savu mērķi — nodrošināt ekonomisko un sociālo attīstību saviem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo.

2. Svarīgi ir piemērot “aktīvās subsidiaritātes” koncepciju, lai lēmumos tiktu atspoguļota Eiropas pievienotā vērtība un tie tiktu atbildīgi, efektīvi un pārredzami pieņemti iedzīvotājiem iespējami tuvākā līmenī.

3. Respektējot valstu regulējumu, ir jānodrošina tādi būtiski labas pārvaldības elementi kā lielāka decentralizācija un labāks pilnvaru sadalījums, jo tie uzlabo pārredzamību, pārskatatbildību un politikas veidošanas kvalitāti, kā arī veicina iedzīvotāju iesaistīšanu.

4. Savienības un tās iedzīvotāju saikne ir jāstiprina. Mēs atbalstām prasību nodrošināt vairāk demokrātiskas līdzdalības iespēju. Mēs aktīvi atbalstām ideju izveidot pastāvīgu ES sistēmu dialogam ar iedzīvotājiem.

5. Galvenokārt īstenojot izglītības, kultūras un jauniešu iespēju veicināšanas politiku, ļoti svarīgi ir ES iedzīvotājus, it īpaši jauniešus, informēt par viņu identitātes un pilsonības Eiropas dimensiju, lai vairotu viņu piederības izjūtu Eiropas projektam.

ES rīcības stiprināšana vietējā mērogā, lai veidotu labāku nākotni iedzīvotājiem

6. Reģioni un pilsētas ir pirmie, kas cenšas sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuriem būtu jākļūst par ES visaptverošo ilgtermiņa ekonomisko modeli, kas var aizstāt stratēģiju “Eiropa 2020”. Būtu arī jānodrošina pilsētām un reģioniem iespējas pilnībā pildīt savas funkcijas pārejā uz oglekļneitrālu un ilgtspējīgu Eiropu.

7. Vienotais tirgus būtu jāpapildina ar rīcībpolitikām, kas garantē, ka ikviens var izmantot vienotā tirgus brīvības, un nodrošina godīgumu un sociālo taisnīgumu. Jāstiprina ES sociālā dimensija, lai sociālās tiesības varētu pielīdzināt ekonomiskajām tiesībām. Eiropas sociālās integrācijas politika un it īpaši migrantu integrācijas politika nevar būt sekmīga, ja vietējām un reģionālajām pašvaldībām nav piešķirti pietiekami līdzekļi un tieša piekļuve atbilstošam ES finansējumam.

8. Pastāvošo ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību mazināšana arī turpmāk būs viens no ES nākotnei nozīmīgākajiem uzdevumiem. Kohēzijas politika, it īpaši Eiropas teritoriālās sadarbības jomā, ir pierādījusi, ka Eiropas Savienībai tā dod pievienoto vērtību, un tā arī pēc 2020. gada būtu jāsaglabā attiecībā uz visiem reģioniem, balstoties uz tādiem principiem kā attiecīgajai teritorijai pielāgota pieeja, Eiropas partnerības, dalīta pārvaldība un daudzlīmeņu pārvaldība.

9. Publisko ieguldījumu līmenis ES joprojām ir pārāk zems, lai nodrošinātu pienācīgu publisko infrastruktūru un pakalpojumus. Tāpēc ir ļoti svarīgi novērst publisko ieguldījumu nepietiekamību. Eiropas Savienībai būtu jānodrošina vietējām un reģionālajām pašvaldībām vajadzīgā rīcības brīvība savu ieguldījumu atbalstam.

10. ES vadītājiem ir jānodrošina Eiropas Savienībai vērienīgs budžets, kas spēj izturēt nākotnes pārbaudījumus un ļauj izstrādāt noturīgu un ilgtspējīgu ES politiku. Tā kā steidzami ir jārisina politiski, sociāli un ekoloģiski problēmjautājumi, aicinām ātri panākt vienošanos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Eiropas Reģionu komitejas jau izklāstītajām pamatnostādnēm.