Programma

1. SOCIĀLĀ ATBILDĪBA

ATBALSTS

Sociālais atbalsts ir bijis un paliek galvenā prioritāte Rīgas domes darbā kopš 2009.gada.

Rīgā tiek maksāti kopumā 17 pabalstu veidi, sākot no garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalsta, beidzot ar pabalstiem veselības aprūpei, rehabilitācijai, mācību līdzekļu iegādei, mājokļa pielāgošanai invalīdiem. 12 pabalsti, tas ir - lielākā daļa no visiem pabalstiem, ir tikai un vienīgi  Rīgas pašvaldības iniciatīva.

Sociālajiem pabalstiem no 2009. gada līdz 2013. gada pavasarim Rīgā kopumā ir piešķirti vairāk nekā 77,8 miljoni latu (līdz š.g. februārim, ieskaitot).

Atsevišķos mēnešos Rīgas dome izmaksājusi pabalstus pat vairāk nekā 80 000 rīdzinieku. Bet, piemēram, šoziem mājokļu pabalstus, ņemot vērā dramatisko situāciju ar apkures tarifiem, saņēma pat 23 000 rīdzinieku.

Daudzos gadījumos Rīgas pašvaldība pabalstus maksā valdības vietā. Piemēram, no šā gada 1. janvāra, neņemot vērā to, ka dramatiski pieauguši rēķini par apkuri, valdība pašvaldībām vairs nesniedz līdzfinansējumu dzīvokļa pabalstiem 50% apmērā. Valdība arī pieņēma lēmumu samazināt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni. Rīgā savukārt tika pieņemts lēmums turpināt izmaksāt dzīvokļu pabalstus iepriekšējā līmeni. Rīga aprēķina pabalstus pēc agrākā, cilvēkiem labvēlīgākā, GMI līmeņa.

Rīgā arī ieviestas jaunas atbalsta formas sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Visefektīvākā no tām ir brīvbiļetes - tagad nestrādājošie pensionāri un visi invalīdi, ieskaitot 3. grupas invalīdus, var izmantot sabiedrisko transportu bez maksas.

2010. gadā tika uzsākta jauna sociālās palīdzības programma – maznodrošinātie un trūcīgie iedzīvotāji var saņemt siltas pusdienas. Kopā no 2010. gada līdz 2012. gadam izdalītas 1 352 048 porcijas, šim mērķim pašvaldība piešķīra vairāk nekā 1,7 miljonus latu. Šādā veidā sniegta regulāra palīdzība apmēram 8000 rīdzinieku.

Rīgā darbojas arī piecas zupas virtuves. Tajās, atšķirībā no siltā ēdiena izsniegšanas vietām, ēdienu var saņemt ikviens, neuzrādot apliecinošu dokumentu par atbilstību maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusam. Šogad Rīgas dome līdzfinansē 1100 porciju pagatavošanu dienā, piecas reizes nedēļā. Šīs programmas ietvaros no 2009. gada līdz 2012. gadam kopumā izdalītas 565 964 pašvaldības līdzfinansētas ēdiena porcijas.

Rīgā darbojas divas Rīgas patversmes un piecas līgumorganizāciju naktspatversmes. Visās septiņās patversmēs kopā ir nodrošinātas 957 vietas. No 2009. līdz 2012. gadam pašvaldība naktspatversmju pakalpojumiem piešķīrusi vairāk nekā 3,1 miljonu latu. Naktspatversmēs iespēju pārnakšņot, kā arī nomazgāties, saņemt sociālā darbinieka konsultāciju vai citus pakalpojumus, izmantojuši 4500 cilvēku. Vietu skaits patversmēs pieaug ar katru gadu: 2009. gada ziemā bija nodrošinātas 680 vietas, 2010. gadā – 729, 2011. gadā – 769, 2012. gadā – 889, un šoziem 957 vietas.

Līdz 2017. gadam sociālajā jomā mums būs trīs prioritātes.

  • Pirmkārt, saglabāt nemainīgus visus pašreizējos pabalstus un atbalsta formas, ieskaitot brīvbiļetes.
  • Otrkārt, sociālo dienestu padarīt modernāku un pieejamāku. Līdz 2017. gadam tiks izveidota vienota datu bāze, kurā būs iekļauta visa informācija par dienesta klientiem, ieskaitot, piemēram, "Rīgas namu pārvaldnieka" izrakstītos rēķinus. Līdz ar to trūcīgām un maznodrošinātām personām vairs nevajadzēs sociālajam dienestam iesniegt jebkādas izziņas vai dokumentus.
  • Treškārt, darbspējīgiem pabalstu saņēmējiem tiks piedāvātas jaunas programmas sociālajai rehabilitācijai.

VESELĪBA

Mums ir izdevies no slēgšanas pasargāt vecāko Rīgas stacionāru – 1.slimnīcu.

Ir pabeigti poliklīnikas ēkas un slimnīcas uzņemšanas nodaļas, ķirurģijas un kardioloģijas nodaļas, acu un otolaringoloģijas nodaļas, arī operāciju zāles, un divu hronisko pacientu aprūpes nodaļu renovācijas darbi. Bez tam, vienā no korpusiem pašreiz notiek remonts, lai jau 2013. gada novembrī tur atvērtu bērnu poliklīniku. Ēku plānots pielāgot bērnu veselības aprūpes iestādes specifiskajām vajadzībām. Plānots nodrošināt darba vietas ģimenes ārstiem - pediatriem, bērnu ambulatorajiem speciālistiem, zobārstiem, kā arī plānots tur izveidot ūdens terapijas kompleksu.

Līdz 2015. gadam plānots izveidot jaunu operāciju bloku ar sešām operāciju zālēm un intensīvās terapijas nodaļu. Turpināsies medicīniskā aprīkojuma iegāde, attīstot diagnostikas aparatūras bāzi, kā arī tiks rekonstruēti inženiertīkli un labiekārtota teritorija. Bet galvenais mērķis ir – lai slimnīca kļūtu par vadošo dienas stacionāru un sociālās aprūpes centru Latvijā, kas sniedz pakalpojumus lētāk un kvalitatīvāk par citām medicīnas iestādēm. Pēc attīstības projekta realizācijas 2015. gadā būs iespējams nodrošināt 70 000 ambulatoro apmeklējumu pie speciālistiem gadā, veikt 128 000 diagnostisko izmeklējumu, dienas stacionārs gada laikā varēs uzņemt 16 000 klientu, kā arī veikt 12 000 operāciju gadā.

Rīgas Dzemdību namā šī sasaukuma laikā ir izveidots viens no modernākajiem dzemdību centriem Baltijā.

Rīgas dome pēdējo triju gadu laikā pastāvīgi investē līdzekļus dzemdību namā, t.sk. inženierkomunikāciju remontos. Jaunajā sasaukumā tiks nosiltināta nama fasāde, veikts ventilācijas sistēmas remonts un pakāpeniski izremontētas palātas.

Rīgas 2. slimnīcā ir veikta ēkas iekštelpu renovācija, remonta darbi neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļās. Slimnīca turpinās pilnveidot pakalpojumu sniegšanu traumatoloģijā un ortopēdijā. Tiks iepirkta modernāka aparatūra un palielināts operāciju skaits.

Ir veikti remontdarbi Rīgas poliklīnikās, piemēram, jumta un fasādes atjaunošanas darbi Bolderājas poliklīnikā, jumta renovācijas darbi Iļģuciema poliklīnikā, logu nomaiņa Ziepniekkalna poliklīnikā, liftu nomaiņa Iļģuciema un Ķengaraga poliklīnikās. Imantas bērnu poliklīnika drīz pāries uz jaunām telpām Imantas 8. līnijā. Plānots turpināt uzlabot poliklīniku infrastruktūru un vides pieejamību, kā arī pievērsties ēku energoefektivitātei. Savukārt Imantā bērnu poliklīnika pārcelsies uz jaunām, savām funkcijām piemērotām, telpām Imantas 8.līnijā, kur pašlaik tiek būvētas jaunas sociālās mājas.


MĀJOKĻI

2009. gadā uz sociālajiem un pašvaldības mājokļiem bija 9465 rīdzinieki. Tagad rinda ir samazinājusies - jaunu mājokli gaida 6513 cilvēki.

Šī sasaukuma laikā ekspluatācijā ir nodotas 11 dzīvojamās mājas, kurās kopumā ir 1396 dzīvokļi.

Iedzīvotāju rīcībā nodoti mājokļi ar visām ērtībām: Ilūkstes ielā 52 –168 dzīvokļi, Akadēmiķa M.Keldiša ielā 22 b – 96 dzīvokļi, Lomonosova ielā 1/19 – 106 dzīvokļi, piecas mājas Ulbrokas ielā 13 – 806 dzīvokļi, divas mājas Valdeķu ielā 58 b –220 dzīvokļu. Ulbrokas ielas dzīvojamo māju komplekss ir lielākais, kas no jauna uzbūvēts Latvijā kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Jaunajā sasaukumā tiks pabeigta jau uzsākto septiņu dzīvojamo māju celtniecība, tajā kopumā būs 586 dzīvokļi. No jauna plānots uzcelt vēl ap 1000 jaunu dzīvokļu.

Šobrīd tiek veikta renovācija kādreizējai kopmītņu ēkai Meldru ielā 58 (jaunā adrese - Zandartu ielā 2a), kur būs 127 jauni dzīvokļi. Vienlaikus tiek izstrādāti projekti kopmītņu ēku pārbūvei Aglonas ielā 35 k-1 un Ieriķu ielā 28, kur būs iespējams izveidot vairāk kā 170 dzīvokļus. Renovācijas darbi plānoti arī kopmītnēm Dolomīta ielā 1, Lielupes ielā 1 k-10, Ziepju ielā 11, Bauskas ielā 189 un Mangaļsalas ielā 21, kurās kopumā ir 316 dzīvojamās telpas, kuras renovējot varēs pārveidot par atsevišķiem dzīvokļiem.

Tādējādi plānots līdz 2017. gadam pēc remonta nodot ekspluatācijā vēl gandrīz 500 dzīvokļu.

Papildus tam, kopš 2009. gada izremontēti 185 dzīvokļi, šogad vēl tiks savesti kārtībā 65, kuri pašvaldības rīcībā nonāca kā brīvie dzīvokļi. Līdz 2017. gadam plānots izremontēt vēl 900 šādus dzīvokļus.

Dzīvokļu rinda būtu virzījusies raitāk, ja valdība nebūtu atteikusies līdzfinansēt pārcelšanās pabalstus denacionalizēto māju iedzīvotājiem. Rīgas dome plānoja piešķirt 7,5 miljonus latu, lai jaunus mājokļus varētu saņemt 1000 denacionalizēto māju iedzīvotāju, taču valdība savu finansējuma daļu nepiešķīra. Atbilstoši likumam, šī programma ir īstenojama vienīgi tad, ja nepieciešamos līdzekļus piešķir gan valsts, gan pašvaldība.

Līdz 2017. gadam plānots samazināt rindu, piešķirot vēl vismaz 3000 dzīvokļus gan jaunceltnēs, gan pārbūvētājās kopmītnēs, kā arī remontējot atsevišķus dzīvokļus.

2. ĢIMENES UN BĒRNI

DEMOGRĀFIJA

Rīgā visi skolēni, ieskaitot arodskolu un mūzikas skolu audzēkņus, var izmantot sabiedrisko transportu bez maksas.

Daudzbērnu ģimenes Rīgā saņem lielākus atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksā, nekā citur Latvijā - nevis valsts noteikto NĪN atlaidi 50%, bet gan 90% apmērā. Turklāt šis atvieglojums tiek saglabāts nevis līdz bērnu 18 gadu vecumam, kā to nosaka valsts, bet gan līdz laikam, kamēr viņi turpina iegūt izglītību – līdz 24 gadu vecumam.

Kopš 2010. gada trūcīgajām ģimenēm tiek nodrošināts jauns pabalsts 50 latu apmērā par katru bērnu vecumā no pusotra līdz sešiem gadiem. Šādu atbalstu saņēmušas 4644 ģimenes par 5977 bērniem.

Nākamajā sasaukumā plānots uzsākt papildus vēl trīs jaunas programmas.

  • Pirmā - jaunajām ģimenēm ar bērniem piedāvāt īrēt jaunus mājokļus par maksu, ko daļēji dotē pašvaldība.
  • Otrā - līdz 2017. gadam ieviest bērnudārzos un skolās līdz 4. klasei brīvpusdienas bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām, kā arī no daudzbērnu ģimenēm.
  • Trešā - noteikt, ka nekustamā īpašuma atvieglojums piešķirams arī ģimenēm ar diviem bērniem.

SKOLAS

Ēku remontdarbos no 2009. gada līdz 2013. gada vasarai ieguldīti aptuveni 77,5 miljoni latu.

Šīs gan pašvaldību, gan valsts līmenī ir lielākās investīcijas izglītības infrastruktūrā Latvijā kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

Rīgas 13.vidusskolā, Rīgas 15.vidusskolā, Rīgas Ukraiņu vidusskolā, Rīgas 40.vidusskolā, Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolā, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā, Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolā un Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā ir veikti pilni renovācijas vai rekonstrukcijas darbi.

Rīgā nosiltinātas ēku fasādes 31 skolai – gan pilsētas centrā, gan apkaimēs. Restaurētas un dekoratīvi izgaismotas 15 vēsturiskās skolu fasādes pilsētas centrā, tajā skaitā Valda Zālīša pamatskolai, Rīgas Vakara ģimnāzijai, Rīgas 40.vidusskolai, Pāvula Jurjāna mūzikas skolai un Rīgas 10.vidusskolai.

21 skolā izremontētas sporta zāles, 16 skolās - aktu zāles. Septiņās skolās ir savestas kārtībā virtuves, uzstādot jaunu virtuves aprīkojumu.

Šovasar renovācijas darbi tiks pabeigti pamatskolā „Rīdze”, bet 2014. gadā - Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā. Dažāda veida remontdarbi šajā laikā veikti 108 skolās no 119 vispārizglītojošām Rīgas skolām.

Jaunajā sasaukumā skolu remonti aktīvi turpināsies. Tostarp, līdz 2017. gadam plānots renovēt un nosiltināt 20 skolu fasādes, sakārtot 10 skolām pieguļošās teritorijas, veikt remontu 15 sporta zālēs un 15 aktu zālēs. Pilnu renovāciju plānots veikt vēl 5 ēkām.

Jaunajā sasaukumā mums būs vēl arī citas prioritātes.

Pirmā ir skolu modernizācija.

Svarīgākais - skolām nepieciešami mūsdienīgi datori. Līdz 2017. gadam plānots iegādāties jaunus datorus 25 skolām. Vienlaikus sāksim ieviest skolās brīvas pieejas bezvadu internetu (Wi- fi).


BĒRNUDĀRZI

Šajā sasaukumā esam gan remontējuši jau esošos bērnudārzus, gan atvēruši jaunus. 2009. gadā galvaspilsētā joprojām vēl bija pieci bērnudārzi, kuros bija ogļu katlumājas. Tagad tādu vairs nav. Toties Rīgā ir nosiltinātas 33 bērnudārzu fasādes, 12 pirmsskolas izglītības iestāžu ēkām ir veikti pilni renovācijas darbi, kā arī veikti vairāk nekā 190 dažādi teritorijas sakārtošanas darbi, remontējot celiņus, rotaļu laukumus, žogus un nojumes. 43 bērnudārziem tagad ir jaunas, mūsdienīgi aprīkotas virtuves.

Ir pabeigta ēku logu nomaiņas un ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanas programma, kā arī sakārtoti iekšējie ūdensvada un kanalizācijas inženiertīkli.

Līdz 2017. gadam plānots nosiltināt vēl 20 fasādes, labiekārtot teritorijas pie 40 bērnudārziem, mainīt virtuves iekārtas 15 bērnudārzos.

Šī sasaukuma laikā kopš 2009. gada Rīgā atvērtas 107 jaunas bērnudārza grupiņas.

Atbilstoši pieprasījumam 82 grupiņas latviešu valodā runājošiem bērniem un 25 grupiņas - krievu. No tām 65 grupiņas - jaunuzbūvētos bērnudārzos, 22 - renovējot telpas, kas agrāk tika izmantotas citām vajadzībām, kā arī racionāli izmantojot telpas un atverot jaunas grupas jau esošajos bērnudārzos. Vēl 20 grupiņas, pielāgojot telpas, ir atvērtas Rīgas skolās un interešu izglītības iestādēs.

Papildus tam, ir uzsākta sadarbība ar privātiem bērnudārziem, no kuriem pilsēta «iepērk» 16 grupiņas. Kopumā šādās grupiņās rīdzinieku bērniem tagad ir pieejamas 347 vietas.

Visbeidzot, pašvaldība maksā 93 latus lielu dotāciju par 3210 bērniem, kuri apmeklē privātos bērnudārzus. Kopš 2013. gada 1. janvāra šo pabalstu var saņemt, saglabājot vietu rindā uz pašvaldības dārziņu.

Ar visiem šiem pasākumiem panākts, ka būtiski samazinājusies rinda uz vietu bērnudārzā - 2009. gada sākumā savu vietu dārziņā gaidīja 6730 bērnu, bet 2012. gada nogalē šis skaitlis samazinājās līdz 2800. Ņemot vērā, ka no šī gada vecāki var saņemt gan līdzfinansējumu, lai viņu bērns varētu apmeklēt privāto bērnudārzu, gan saglabāt vietu rindā uz pašvaldības bērnudārzu, šis skaitlis šobrīd atkal ir pieaudzis līdz 3652 bērniem.

Līdz 2017. gadam plānots izveidot 3 jaunus bērnudārzus un turpināt atvērt jaunas grupas skolās, tādējādi nodrošinot vismaz 950 jaunas vietas. Ņemot vērā, kā attīstās sadarbība ar privātajiem bērnudārziem, varam plānot, ka jaunajā sasaukumā bērnudārzu rindu problēma tiks atrisināta.


SPORTS

Ar sportu Rīgas izglītības iestādēs patlaban nodarbojas vairāk nekā 21 000 bērnu un jauniešu.

No piedāvātajām sporta programmām vispopulārākais ir basketbols, kurā trenējas aptuveni 2000 jauniešu, volejbola treniņus apmeklē 650, sporta vingrošanu – 520 bērni.

Katru gadu tiek sarīkoti vairāk nekā 30 Rīgas čempionāti, 16 jaunatnes meistarsacīkstes, trīs pilsētas ielu skrējieni un stafetes. Konkursa rezultātā pašvaldība sniegusi atbalstu ap 60 dažādām sporta organizācijām sporta pasākumu un sacensību rīkošanai.

Ar pilsētas atbalstu regulāri notiek tādi lieli pasākumi, kā Nordea Rīgas maratons, Rīgas velomaratons, starptautiskās sacensības mākslas vingrošanā „Baltijas aplis”, starptautiskās sacensības sporta dejās „Baltic Grand Prix”, vieglatlētikas sacensības „Rīgas kausi”.

Papildus tam, ka Rīgā izveidota plaša sporta skolu sistēma un tiek atbalstīti daudzi svarīgi sporta pasākumi un sacensības, šajā sasaukumā uzmanība tika pievērsta arī sporta infrastruktūras uzlabošanai. Piemēram, sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju, pie Rīgas skolām ir izbūvēti 35 mini pitch futbola laukumi. Atbilstoši FIFA standartiem, izveidoti četri futbola laukumi - Parādes ielā 5, Dammes ielā 20, Grostonas ielā 5, K.Valdemāra ielā 65, kā arī izbūvēti vēl pieci laukumi ar sintētisko segumu - Maskavas ielā 279/7, Pārslas ielā 14, Imantas 7. līnijā 4, Uzvaras bulvārī 10 un Āgenskalna ielā 21 A. Notiek arī sporta kompleksa „Arkādija” rekonstrukcija.

Uzmanība tiek pievērsta tam, lai sporta aktivitātes rīdziniekiem būtu pieejamas arī ziemā.

Pie skolām tiek ierīkotas slidotavas, bet Uzvaras parkā un Mežaparkā – slēpošanas trases.

Jaunajā sasaukumā galvenā prioritāte būs tieši sporta infrastruktūras tālāka attīstība. Pirmais uzdevums – Ziepniekkalnā, teritorijā starp Staburaga, Tīruma un Misas ielu, uzbūvēt jaunu daudzfunkcionālu vieglatlētikas manēžu. Tādējādi galvaspilsētā beidzot tiks radīti apstākļi, lai vieglatlēti varētu pilnvērtīgi trenēties.

Plānots siltināt fasādi un veikt iekšējos remontus Rīgas volejbola skolā, Cieceres ielā 9.

Apkaimēs, pirmkārt, tādās kā Vecmīlgrāvis, Bolderāja, Latgales priekšpilsēta, tiks atvērtas vingrošanas zāles ar vienkāršiem trenažieriem, kuru apmeklēšanas tarifus dotēs pašvaldība.

Vienlaikus tiks turpināts darbs, ierīkojot pie skolām sporta infrastruktūru, kas būs pieejama visiem apkaimes iedzīvotājiem.

3. APKĀRTĒJĀ VIDE

APKAIMES

Katrā apkaimē ir jābūt savam centram, kur iedzīvotāji varētu atpūsties brīvajā laikā - šis ir viens no svarīgākajiem principiem Rīgas domes darbā. Atkarībā no apkaimes specifikas, tie varētu būt parki, promenādes vai peldvietas.

Ķengaragā ir izveidota promenāde, kur ierīkots apgaismojums, izbūvēts veloceliņš un putnu novērošanas tornis, ierīkots aktīvās atpūtas laukums, uzstādīti soliņi, šaha un tenisa galdiņi, uzbūvēts gājēju tiltiņš. Jaunajā sasaukumā tiks izveidota peldvieta ar ģērbtuvēm un tualetēm, ierīkota zaļā estrāde un skeitparks. Arī Vecmīlgrāvī tiks sakārtota promenāde pie upes. Savukārt Ziepniekkalnā promenāde ar soliņiem, bērnu laukumiem un apgaismojumu tiks izveidota rajona centrā, Dižozolu ielā.

Šajā sasaukumā izveidotais Pļavnieku parks ir pirmais no jauna radītais parks Rīgā kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Saglabājot esošo bērzu audzi, ierīkoti gājēju celiņi, izveidotas aktīvās atpūtas zonas, izvietoti soliņi un atkritumu urnas. Patlaban tiek ierīkots apgaismojums. Jaunajā sasaukumā plānots izveidot parku Imantā - Anniņmuižā, vienlaikus saglabājot meža ainavu. Māras dīķim ir veikti gultnes tīrīšanas darbi, izvācot piesērējumu un sanesumus 80 000 m3 apjomā. Dīķim jau ir veikta krastu nostiprināšana, nākotnē turpināsies remonti, tiks uzklāts jauns asfalta segums, izvietoti soliņi, apgaismojums. Remontdarbi notiks arī Arkādijas parkā. Bez tam, plānots sākt sakārtot t.s. Mazo Arkādijas skvēru. Pirms tiek uzsākti darbi, jāpabeidz īpašuma maiņa ar privātiem uzņēmējiem.

Viena no Rīgas apkaimju spožākajām pērlēm ir jūras pludmales. Pēdējo gadu laikā Vecāķu pludmalē ir uzstādīti brīvdabas trenažieri, atjaunots un papildināts pludmales inventārs un bērnu rotaļlaukums, izvietotas tualetes. Vakarbuļļu pludmale ir ieguvusi Zilo karogu, peldvietā nodrošināts glābšanas dienesta darbs, uzstādītas norobežojuma bojas, infrastruktūra pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī ierīkotas pludmales dušas. Daugavgrīvas peldvietā ir ierīkots ceļš uz pludmali. Jaunajā sasaukumā turpināsies darbs pie pludmaļu labiekārtošanas, tiks ierīkoti jauni bērnu laukumi un sporta objekti, nodrošinātas papildus autostāvvietas, savukārt sadarbībā ar privātajiem uzņēmējiem ierīkotas jaunas ēdināšanas vietas, āra kafejnīcas. Galvenais mērķis ir panākt, lai rīdzinieki un Rīgas viesi dotu priekšroku galvaspilsētas, nevis Jūrmalas pludmalēm.


PAGALMI

Rīgā plānveida ceļu un ietvju remontdarbi pagalmos notiek pirmo reizi kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

Pagājušajā gadā Pļavnieku un Purvciema apkaimēs tika izremontēti vairāk nekā desmit iekškvartālu, bet šogad labošanas darbi turpināsies vai tiks uzsākti no jauna apmēram 40 pagalmos (149 adresēs).

Savukārt Pārdaugavā – Imantā, Zolitūdē un Iļģuciemā – šogad plānots izremontēt vairāk nekā 20 iekškvartālu (127 adresēs).

2014. gadā plānoti Ķengaraga, Juglas, Vecmīlgrāvja, Ziepniekkalna, Mežciema un Bolderājas iekšpagalmu remonti. 2015. gadā kārta būs Sarkandaugavas, Teikas, Pārdaugavas un Čiekurkalna iekšpagalmiem, kā arī turpināsies remonti mikrorajonos, kur tie jau bija iesākti. Līdz 2017. gadam plānots sakārtot iekškvartālus atlikušajos mikrorajonos.

Papildus ielu un ietvju remontiem, jaunajā sasaukumā plānots sākt revitalizācijas programmu iekškvartālu pagalmiem.

Šajā programmā būs četri galvenie elementi - bērnu rotaļlaukumi, atpūtas zonas – soliņi un apstādījumi, sporta zonas – vingrošanas stieņi un vienkāršie trenažieri, kā arī laukumi suņu pastaigām.

Pašlaik kopā ar studentiem tiek meklēti tipveida risinājumi pagalmos nepieciešamajām konstrukcijām. Šogad eksperimentālā kārtā tiks veikta revitalizācija trim pagalmiem: Zolitudē – Ruses ielā 14; 16; 18; Pļavniekos – Rudens ielā 6; 8; 10; Purvciemā – Ilūkstes ielā 103.

Turpmāk pagalmu revitalizācijas programma tiks saskaņota ar pašvaldības policijas patrulēšanas paplašināšanu apkaimēs – vispirms konkrētajā apkaimē sāks patrulēt policija, pēc tam notiks revitalizācijas darbi.


PARKI

Lielākais projekts, kas pašlaik tiek realizēts, ir Spīķeru kvartāla rekonstrukcija. Pēc vidi degradējošo ēku un nožogojumu nojaukšanas šeit tiks veikta teritorijas apzaļumošana, nobruģētas ietves, izbūvēts veloceliņš, novietoti soliņi un ierīkots teritorijas apgaismojums. Pats svarīgākais – jau šogad tiks rekonstruēta un labiekārtota Daugavas krastmala posmā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam.

Ir izveidots jauns parks Lucavsalas ziemeļu daļā. Teritorija šeit ir atbrīvota no pamestajiem mazdārziņiem, ierīkota pludmales atpūtas zona, izveidoti celiņi un apgaismojums, iesēti zālieni. Turpmāk šeit tiks ierīkota taka skriešanai, uzlabots piebraucamais ceļš, piknika vietās novietoti soli un galdi, iekārtoti bērnu rotaļlaukumi, sporta zona, kā arī izveidota peldvieta ar glābšanas posteņiem, kuros dežurēs pašvaldības policisti.

AB dambī ir ierīkots jauns apgaismojums un šogad šeit tiks mainīts asfalta segums, t.s. skrituļošanai, novietoti jauni soliņi, izveidoti bērnu rotaļu un sporta laukumi.

Šogad tiks uzsākti renovācijas darbi Ziedoņdārzā un Grīziņkalnā. Ziedoņdārzā tiks sākta gājēju celiņu seguma atjaunošana, veloceliņu ierīkošana, bērnu atpūtas laukuma atjaunošana, tualešu izbūve un teritorijas apzaļumošana. Grīziņkalnā tiks atjaunots gājēju celiņu segums, ierīkots veloceliņš, izveidots jauns rotaļlaukums bērniem, ierīkotas tualetes, atjaunoti un papildināti koku, dekoratīvo krūmu un ziedu stādījumi.

Ir veikti remontdarbi skvērā Radio ielā. Te pagājušajā gadā tika atjaunoti soliņi, no jauna noasfaltēti celiņi un sakopti apstādījumi.

Šobrīd norit Zunda kanāla promenādes labiekārtošana pie Daugavgrīvas ielas, kur šogad tiks apzaļumota krastmalas nogāze gar Zunda kanālu, izbūvēta gājēju ietve un veloceliņš. Savukārt, lai novērstu krasta izskalojumus, tas nostiprināts ar dekoratīvu akmens uzbērumu.

Mežaparkā izveidota BMX trase, tiek remontēts apgaismojums, pavasarī sāksies celiņu remonts, lai šeit būtu iespējams ne tikai komfortabli skriet, bet arī skrituļot.

Pēc iedzīvotāju lūguma tiks renovēts asfalta pārklājums arī Atpūtas alejā un Ostas prospektā. Tur tiks izveidoti arī daži jauni celiņi. Plānots izveidot autostāvvietas parka stūros, kā to paredz lokālplānojus.

Jaunajā sasaukumā tiks iekārtots centrālais skvērs Atpūtas alejas un Ostas prospekta krustojumā pie kafejnīcas „Mežapuķe.” Plānots labiekārtot peldvietu Ķīšezera krastā, uzstādīt 150 jaunus soliņus, kā arī iekārtot vietas piknikam.

Pēdējos gados aktīvi tiek labiekārtots Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs. Šeit tika uzbūvēta jauna lūšu mītne, veikta vietējo pūču sugu ekspozīcijas rekonstrukcija, pārbūvēta un uzlabota lāču mītne. Savukārt ibisu aploks pārveidots un pielāgots bridējputnu vajadzībām. Pārjumtie un stiklotie skatu laukumi ļauj ikkatram iedzīvotājam nodoties dzīvnieku vērošanai jebkuros laika apstākļos.

Nozīmīgākais nākamais projekts, kas tiks realizēts pa posmiem, ir ekspozīcijas „Āfrikas savanna” izveide.

Tā tiks veidots trijās daļās, ar dzīvnieku āra pastaigu laukumiem un apmeklētāju taku. Tur atradīsies zebru, antilopju un surikātu mītnes, kā arī huzārpērtiķu un pušķausu cūku (tie būs jauni Zoodārza iemītnieki) mītne kopā ar salu pērtiķiem, kā arī degunragputnu mītne ar apjumtu āra aploku. Šī jaunā Zooloģiskā dārza daļa būs sasaistīta vienotā ekspozīcijā ar esošo žirafu mītni un tās āra pastaigu laukumiem. Līdz 2017. gadam Zooloģiskajā dārzā plānots izveidot jaunu un modernu veterināro ambulanci.

Jaunajā sasaukumā turpināsies aktīvs darbs pie jaunu parku izveidošanas un veco sakārtošanas. Tiks rekonstruēta krastmala Mūkusalas ielā. Plānots labiekārtot svarīgu pilsētas rajonu, kas savienos jaunās Latvijas Universitātes ēkas Torņakalnā ar jaunajiem Rīgas Tehniskās universitātes mācību korpusiem Ķīpsalā.

Ķīpsalā, pie Vanšu tilta, tiks izveidota jauna peldvieta ar atpūtas un sporta zonām.

Pēc Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas pabeigšanas sāksies remontdarbi Esplanādē. Tie plānoti arī Kronvalda parkā un Viesturdārzā.

Rīgas centra parkos jau šogad, sadarbībā ar privātajiem partneriem, tiks nodrošināts brīvas pieejas bezmaksas Wi-Fi tīkls. Bet sadarbībā ar pašvaldības uzņēmumu „Rīgas ūdens” tiks uzstādītas dzeramā ūdens ņemšanas vietas - strūklakas.

Centrā un parkos 12 vietās jau ir uzstādītas jaunas publiskās bezmaksas tualetes. Jaunajā sasaukumā šis darbs turpināsies, un tiks ierīkotas vēl 16 publiskās tualetes.


LABIEKĀRTOŠANAS DARBI

Šajā sasaukumā ir uzsākti remontdarbi, sakārtojot nolaistas vietas pilsētas centrā – sākot ar nesakoptiem skvēriem, un beidzot ar gājēju tuneļiem.

Jaunajā sasaukumā plānots remontēt, tādus objektus, kā, piemēram, gājēju tuneļus no Krastmalas uz Vecrīgu un no Centrāltirgus uz dzelzceļa staciju. Plānots savest kārtībā teritoriju zem dzelzceļa tilta pie Centrāltirgus un, sadarbībā ar privātajiem partneriem, laukumu pie Dailes teātra.

Papildus šiem remontiem, Rīgā aktīvi notiek cīņa par graustu nojaukšanu vai to sakārtošanu. Rīgas dome apzinājusi 445 objektus, no kuriem par graustiem ir uzskatāmi 277 objekti. Rīgas domes darbības rezultātā sakārtoti 87 grausti, no kuriem 53 objekti bija privātīpašums, bet 34 objekti piederēja Rīgas pašvaldībai. Atbilstoši domes lēmumiem, nojaukti tādi bīstami objekti, kā ēkas G.Astras ielā 4 (pie Mēbeļu nama), Skaistkalnes ielā 17, Ieriķu ielā 5 k-1 (pie tirdzniecības centra „Domina”) un Ernesta Birznieka - Upīša ielā 23. Savukārt kādreizējie bīstamie objekti Murjāņu ielā 59 un Lāčplēša ielā 7 šobrīd tiek renovēti.

Līdz 2014. gadam tiks nojaukti vai sakārtoti visi pašvaldībai piederošie grausti.

Sadarbībā ar skolām, Rīgas Pašvaldības policiju un nevalstiskajām organizācijām tiks uzsākta kampaņa cīņai pret grafiti. Kampaņas ietvaros akcents tiks likts gan uz soda mēriem, gan uz izglītojošu darbu. Jauniešiem tiks arī piedāvāta iespēja „legāli” apzīmēt atsevišķas, speciāli tam atvēlētas, vietas pilsētā.


APGAISMOJUMS

No 2009. gada līdz 2013. gadam Rīgā izbūvēts jauns apgaismojums 12,7 km, renovēts apgaismojums 36 km kopgarumā, ielu gaismekļu skaits palielinājies par 1300 vienībām.

Izbūvēts arī dekoratīvais apgaismojums Rīgas pilsētas kanālmalas teritorijā – izgaismoti tiltiņi, pieminekļi un citi arhitektūras objekti; kapitāli rekonstruēts Akmens tilta dekoratīvais apgaismojums, nomainot dekoratīvā apgaismojuma balstus un uzstādot mūsdienīgus LED tehnoloģijas gaismekļus.

Izbūvēts jauns apgaismojums Ķengaraga promenādē, Pļavnieku parkā un Lucavsalas parkā. Ierīkots dekoratīvais apgaismojums Torņakalna stacijā komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietā un pie Sudrabkalniņa pieminekļa. Veikts ielu apgaismojuma kapitālais remonts 26 Vecrīgas ielās un Doma laukumā. Šogad tiks izbūvēts jauns apgaismojums AB dambī. Turpmāk plānots kapitāli rekonstruēt Esplanādes apgaismojumu, kā arī turpināt veco gaismas ķermeņu nomaiņu pret LED tehnoloģijas gaismekļiem.

No jauna izbūvēts un renovēts apgaismojums pie 62 izglītības iestādēm. Ierīkots speciālais apgaismojums 35 skolu sporta laukumos. Veikta iekškvartālu apgaismojuma rekonstrukcija Maskavas, Aviācijas, Ikšķiles, Festivāla un Lēpju ielā; apgaismojuma kapitālais remonts veikts 25 ielās vai atsevišķos to posmos.

Uzņēmums „Rīgas gaisma” līdz 2017. gadam plāno ierīkot jaunu apgaismojuma līniju vismaz 22,3 kilometru kopgarumā. Galvenie objekti ir Maskavas iela no Taisnās ielas līdz pilsētas robežai, Krustpils iela no Rencēnu ielas līdz Maskavas ielai, Jaunciema gatve no Jaunciema 10. šķērslīnijas līdz Juglas kanālam un Daugavgrīvas šoseja. Kleistos un Trīsciemā plānots sākt būvēt jaunu apgaismojumu šo apkaimju galvenajās ielās.

Turpmākajos četros gados plānots renovēt apgaismojumu vismaz 21,2 kilometru kopgarumā. Galvenie objekti ir K.Ulmaņa gatve no Vienības gatves līdz Lielirbes ielai abās ielas pusēs, Kurzemes prospekts, Anniņmuižas bulvāris, Jūrmalas gatve no Jūrmalas gatves pārvada līdz Zolitūdes ielai un Vērmanes dārzs. Kopumā darbi pie apgaismojuma uzlabošanas tuvākajā laikā plānoti arī Bolderājā, Daugavgrīvā, Jaunciemā, Maskavas forštatē, Ķengaragā, Mežaparkā unZiepniekkalnā.

Plānots palielināt kopējo gaismekļu skaitu par 4300 vienībām, palielinot to skaitu kopumā līdz 50 000 vienību. Līdz ar to, rēķinot gaismekļu skaitu uz 100 iedzīvotājiem, Rīga apsteigs tādas pilsētas kā Viļņa un Helsinki.

Līdz 2017. gadam tiks uzstādīti vismaz 4000 jauni LED gaismekļi. Pilnībā pāriet uz LED apgaismojumu ar vadības sistēmām plānots Vecmīlgrāvja, Mangaļsalas, Vecāķu un Šampētera apkaimēs, jo tur ir piemērots balstu izvietojums, ielu platums un salīdzinoši jauni kabeļu tīkli. Visa mikrorajona pāreja uz LED un pieslēgšana vienotai vadības sistēmai samazinās elektroenerģijas patēriņu vidēji par 40%, kā arī samazinās ekspluatācijas izmaksas.


VIDES AIZSARDZĪBA

Prioritāte numur viens vides aizsardzībā ir, sadarbībā ar Rīgas brīvostu un atbildīgām valsts institūcijām, nodrošināt nepārtrauktu gaisa monitoringu visiem naftas un ķīmisko produktu, kā arī beramkravu pārkraušanas termināļiem, kas darbojas ostas teritorijā. Savukārt robežjoslā starp uzņēmuma teritoriju un dzīvojamiem namiem tādās apkaimēs, kā, piemērām, Sarkandaugava vai Mangaļi, tiks nodrošināts piesārņojošo vielu nepārtraukts monitorings. Pastāvīga monitoringa ieviešana dos visām institūcijām iespēju operatīvi reaģēt uz gaisa piesārņojumu un veikt nepieciešamās aktivitātes ar uzņēmējiem ostā, lai nekavējoties apturētu piesārņojumu.

Prioritāte numur divi ir pilsētas vēsturiski piesārņoto vietu rekultivācija vai sanācija. Jau ir uzsākts darbs pie Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas īstenošanas. Saskaņā ar sanācijas projekta datiem kopējais apglabāto atkritumu apjoms izgāztuvē ir 1,66 milj. m3. Šajā sasaukumā notiks izgāztuves rekultivācija 19,3 ha platībā.

Uzsākts projekts „Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā”. Projekta mērķis ir veikt vēsturiski piesārņotās vietas sanāciju Sarkandaugavas teritorijā, attīrot piesārņoto teritoriju no virs gruntsūdeņiem peldošā naftas produktu slāņa un no gruntī absorbētajiem naftas produktiem.

Kādreizējā Rumbulas lidostas teritorijā apkārtējā vidē nonāca aptuveni 1000 tonnu aviācijas degvielas. Pašreiz notiek piesārņojuma areāla apsekošana, attīrīšanas sistēmas remonts un apkope. Nākotnē monitorings notiks vismaz reizi gadā, līdz brīdim, kamēr sāksies piesārņoto teritoriju apbūve. Tad notiks arī teritorijas sanācija.

Viena no piesārņotajām teritorijām atrodas Kurzemes rajonā, Bolderājā. Platā ielā tika konstatēts naftas produktus saturošs grunts piesārņojums. Ir uzsākta teritorijas sanācija, lai attīrītu pašvaldībai piederošu teritoriju Bolderājā, rekultivētu un atjaunotu ainavisko un dabas vērtību. Jau ir savākti un utilizēti 250 m3 piesārņotas grunts. Sanācijas darbi turpināsies arī nākošajā sasaukumā.

Rīgas pilsētas slēgtā sadzīves atkritumu izgāztuvē Kleistu ielā tika apglabāti aptuveni 1 milj. m3 atkritumu, t.sk. rūpniecības atkritumi. Tagad šeit jau veikta vides kvalitātes stāvokļa izpēte gan izgāztuvē, gan tās tuvākajā apkārtnē. Ir uzsākta procedūra Kleistu izgāztuves teritorijas sadalīšanai, nodalot pašvaldības īpašumā esošo zemes daļu no privātīpašniekiem piederošās teritorijas. Jaunajā sasaukumā sāksies Rīgai piederošas teritorijas rekultivācija.

Trešā prioritāte ir Rīgas pilsētas teritorijā esošie ūdens objekti (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi), kas veido vienotu meliorācijas sistēmu pilsētā 147 km garumā. Lai novērstu gruntsūdeņa līmeņa paaugstināšanos, Rīgas dome ir veikusi Šmerļupītes, Dreiliņupītes, Gaiļupītes un Strazdupītes gultnes tīrīšanas darbus, kā arī niedru izpļaušanu Langas upē. Mārupītei, posmā no Mārupes ielas līdz dzelzceļa caurtekai, veikta gultnes tīrīšana un avārijas stāvoklī esošo koku izciršana, kā arī veikti Lāčupītes tīrīšanas darbi pie Buļļu ielas. Bebru aizsprostu radīto ūdens uzstādinājumu rezultātā applūst apkārt esošās teritorijas, tādēļ, lai novērstu teritoriju pārpurvošanos, Piķurgas upē nojaukti bebru dambji un paredzēts veikt gultnes tīrīšanas darbus. Kopumā šajā sasaukumā ir iztīrīti meliorācijas grāvji 29 185 m kopgarumā, veikta 82 caurteku tīrīšana un 12 jaunu caurteku izbūve.

Laika posmā no 2013.gada līdz 2017. gadam tiek plānots strādāt pie šādiem meliorācijas sistēmas uzturēšanas un atjaunošanas projektiem: Šķirotavas un Rubeņkalna novadgrāvju sistēmas tīrīšana, grāvju izbūve pie Lāčupes kapiem un Kvadrāta ielas rajonā, Pleskodāles un Šampētera apvidus galveno grāvju atjaunošana, Zolitūdes ielas, Šķērsielas, Upesgrīvas ielas, Krotes ielas Beberbeķos novadgrāvja atjaunošana, Bišumuižas upītes atjaunošana, Dreiliņupītes posma tīrīšana pie Biķernieku ielas, Strazdupītes krasta nostiprināšana pie garāžu kooperatīva Tramplīna ielā 2, Spilves poldera centrālā grāvja tīrīšana, Pleskodāles ielas caurtekas pārbūve un grāvja tīrīšana, grāvju tīrīšana no K.Ulmaņa gatves 115 līdz pilsētas robežai, Kalnciema ielai 215, gar Zolitūdes ielu no Jūrkalnes ielas līdz Volguntes ielai un caurteku būve no Jūrmalas gatves līdz Ērkšķu ielai, gar Beberbeķu ielas 9. līniju, gar Tīraines ielu, kā arī aizsargrestu būve, Dārziņu teritorijas novadgrāvja pārtīrīšana, grāvja caurtekas pārbūve pie Līgatnes ielas 6, Dārziņos no Jāņogu ielas 140 līdz Daugavai, Dārziņos no 31.līnijas līdz 36.līnijai, Pakalniešu ielā, pie Duntes ielas un Sarkandaugavas grāvi Mikus ielā un cauruļvada ietekas tīrīšana Ganību dambī 27/5.

Ceturtā prioritāte ir klaiņojošie suņi un bez saimnieka palikušie kaķi. Kopš 2010. gada maija konceptuāli mainīta klaiņojošo dzīvnieku uzraudzības kārtība Rīgā – tiek organizēti atsevišķi iepirkumi par dzīvnieku izķeršanu (dzīvnieku ķērāji), uzturēšanu patversmē (Līču patversmes apsaimniekošana), bezsaimnieku kaķu sterilizēšanu (iepirkumi starp veterinārajām klīnikām katrā izpilddirekcijā). Jaunā kārtība ir attaisnojusies, jo sistēma kļuvusi daudz caurspīdīgāka un palīdzēts lielākam dzīvnieku skaitam.

Biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele” apsaimnieko Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi Līčos jau trīs gadus. Pa šo laiku Ulubelei izdevies pilnībā mainīt Līču patversmes apsaimniekošanas koncepciju. Tā no kādreizējās drūmās, nolaistās patversmes, kam bija bēdīga slava kā vietai, kur pēc konveijera principa dzīvnieki tiek aizmidzināti, pašlaik pārvērtusies par patversmi, uz kuru, lai adoptētu dzīvniekus, palīdzētu ikdienas darbos vai ar patversmes suņiem pastaigātos pa apkārtējo mežu, labprāt brauc daudzi rīdzinieki un citu pašvaldību iedzīvotāji.

Līču patversmē Rīgas dome veikusi vairākus akūti nepieciešamus rekonstrukcijas darbus: nomainīts jumta segums galvenajai ēkai, atjaunota ventilācijas sistēma, rekonstruēta apkures sistēma, ielikti vairāki papildus logi un rekonstruētas durvis. Pašlaik Līču patversmē vienlaikus iespējams uzturēt ik dienas 150 suņus un vismaz 50 kaķus, sākotnēji noteikto 40 suņu un 10 kaķu vietā. Ar Rīgas domes finansiālu atbalstu Līčos iekārtota veterinārā klīnika. Sadarbībā ar Rīgas domi nākotnē patversmes teritorijā plānots izveidot dzīvnieku karantīnas bloku, kas būtiski palīdzētu novērst vai ierobežot jebkāda veida infekcijas izplatīšanos un dzīvnieku saslimšanas risku. Rīgas dome plāno palīdzēt izveidot Līčos dabas un atpūtas parku ģimeņu aktīvai atpūtai, kur iedzīvotājiem mācīties atbildīgu attieksmi pret dzīvniekiem un palīdzēt patversmes iemītniekiem.

Bet galvenā prioritāte, lai pārtrauktu iespēju anonīmi atbrīvoties no sava mīļdzīvnieka, pirmkārt, no suņiem, tos vienkārši izmetot uz ielas, ir pēc iespējas ātrāka obligātas dzīvnieku reģistrēšanas, iezīmēšanas un datu apkopošanas sistēmas vienotā valsts reģistrā ieviešana.

Savukārt bezsaimnieka kaķu skaita regulēšanas problēmas risināšanai Rīgas dome realizē klaiņojošo kaķu populācijas kontroles „noķer-sterilizē-atlaiž” programmu. Kaķi tiek sterilizēti, vakcinēti pret trakumsērgu un nogādāti atpakaļ dzīvesvietā. Šī programma Rīgas administratīvajā teritorijā tiek realizēta ar mērķi humāni samazināt bezsaimnieka kaķu skaitu pilsētā un izveidot veselīgas bezsaimnieka kaķu kolonijas. Katru gadu tiek sterilizēti ap 1500 kaķu.

Un, visbeidzot, pēdējā, jaunā prioritāte - zivju resursu atjaunošana. Kopš 2010. gada līdz 2013. gadam Daugavā, Juglas ezerā un Māras dīķī tika ielaisti vairāk kā 25 000 sīgu, karpu, līņu un līdaku mazuļu. Šī veiksmīgā programma turpināsies arī nākotnē.

4. CEĻI UN TRANSPORTS

IELAS UN TILTI

Laika posmā no 2009. gada līdz 2012. gadam galvenā investīciju prioritāte ir bijušas skolas un bērnudārzi.

No 2013. gada priekšplānā izvirzīsies ceļu un tiltu remonti un jauno objektu būvniecība. Plānoto darbu apjoms ļauj prognozēt, ka līdz 2017.gadam ceļi Rīgā tiks salaboti.

No jau iesāktajiem un pabeigtajiem darbiem ir jāpiemin K.Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla vērienīgā rekonstrukcija un pārbūve. Šeit darbus plānots pabeigt šogad. Rezultātā no Pārdaugavas nokļūt pilsētas centrā būs daudz ātrāk un ērtāk.

Rekonstruējot Vienības gatvi no Kaplavas ielas līdz Ozolciema ielai, tiek veidotas četras braukšanas joslas, pie krustojuma ar Ozolciema ielu – papildu josla pagriezienu manevriem. Šeit darbi tiks pabeigti šovasar.

Rekonstruējot M.Keldiša ielu, posmā no Ulbrokas ielas uzbūvēts svarīgs savienojums ar Lubānas ielu.

Šogad sāksies Ulmaņa gatves satiksmes pārvada rekonstrukcija – pirmā kopš 1982. gada, kad šis tilts tika uzbūvēts. Pēc vērienīgiem remontdarbiem tilts tiks pilnībā atvērts šogad oktobra beigās. Papildus tilta seguma remontamtiks uzstādītas skaņas barjeras.

Šogad paredzēts veikt A.Deglava pārvada šuvju remontu, bet 2014. gadā sāksies Salu tilta remontdarbi. Arī šis tilts ne reizi nav ticis pilnvērtīgi remontēts kopš tā uzbūvēšanas 1976. gadā. Tilta remontu nebija iespējams sākt, kamēr nav pabeigta Dienvidu tilta 3. kārta.

Šogad ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbus veiks piecpadsmit objektos visā pilsētā, bet līdz 2017. gadam plānots izremontēt apmēram 2 miljonus kvadrātmetru ielu seguma. Kopā ar tiltu remontiem, tas ļaus lielā mērā savest kartībā ielas Rīgā.

Šajā sasaukumā izbūvēti arī jauni objekti: Viestura prospekta - Meža prospekta un G. Zemgala prospekta – Gaujas ielas pārvadi ir daļa no Austrumu maģistrāles. Tie būtiski atslogo pilsētas centru no tranzīta satiksmes un vienlaikus savieno Rīgas ziemeļus ar centru.

Atbilstoši izsludinātā konkursa rezultātiem, jau ar citiem būvniekiem ir sākta Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība. Šis darbs tiks pabeigts šogad.

Kā galvenā prioritāte ir plānots līdz 2017. gadam uzbūvēt pārvadu pāri dzelzceļam Sarkandaugavā. Tas būtiski atslogos kustību virzienā uz Vecmīlgrāvi un Vecāķiem.

Otrā prioritāte ir pabeigt Austruma maģistrāles pēdējo posmu pie Ieriķu ielas. Kad šis posms tiks pabeigts, Rīgā kravu transporta kustība tiks pilnīgi novirzīta no centra pa Dienvidu tiltu un Austrumu maģistrāli.

Trešā prioritāte - uzbūvēt pārvadu pāri dzelzceļam starp Imantu un Zolitūdi, kas atslogos kustību Pārdaugavā.

Nepieciešams atzīmēt, ka šajā sasaukumā tika uzsākta lietus kanalizācijas sistēmu remonta programma. Pēdējo triju gadu laikā lietus ūdens kanalizācijas sistēmu remonts un rekonstrukcija veikta kopumā 24 km garumā. Šobrīd pabeigta lietus ūdens kanalizācijas sūkņu stacijas „Pļavnieki” rekonstrukcija Ilūkstes ielā 14. Šī sūkņu stacija nebija remontēta kopš tās izbūves astoņdesmitajos gados. Pabeigti arī rekonstrukcijas darbi lietus ūdens kanalizācijas sūkņu stacijā „Dunte” Dambja ielā. Jaunas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas tiek būvētas jaunās ielās un satiksmes objektos, kā arī ielās, kuras tiek rekonstruētas.

Bez tam, Rīgā aktīvi notiek darbs pie ūdens kanalizācijas sistēmas maģistrālo kolektoru un sūkņu staciju uzturēšanas. Tas jau ir būtiski uzlabojis situāciju Rīgas ielās, kur izbūvētie kolektori bija aizdambējušies un vairs nespēja uztvert notekūdeņus spēcīgu lietusgāžu laikā. Šāda situācija bija, piemērām, Krasta ielā zem Salu tilta, kas regulāri applūda spēcīgu lietusgāžu laikā. Tagad Krasta ielā tiek veikta regulāra kolektoru tīrīšana un rezultātā šajā ielā vairs būtiska applūšana netiek konstatēta.


SABIEDRISKAIS TRANSPORTS

Uzņēmumam “Rīgas satiksme” šobrīd ir modernākais transporta parks Baltijas valstīs, un tas tiek konsekventi atjaunots.

Pašlaik 26 jauni zemās grīdas tramvaji kursē 6. un 11. tramvaja maršrutā, seši no tiem ir pagarinātie četru sekciju sastāvi. Nākotnē jaunie tramvaji sāks kursēt arī uz Imantu 4. tramvaja maršrutā. Jaunie tramvaji, atkarībā no vagonu skaita, var uzņemt līdz 432 pasažieriem.

Tuvāko gadu laikā ir plānots iepirkt 175 jaunus autobusus un 125 jaunus trolejbusus.

Esošie trolejbusi tiek aprīkoti ar dīzeļdegvielas ģeneratoriem, modernizēto trolejbusu skaits ir sasniedzis 90. Šie trolejbusi veiksmīgi tiek izmantoti 9. un 27. trolejbusu maršruta pagarinājumā līdz Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai.

Līdz 2017. gadam drošības nolūkos plānots aprīkot visu sabiedrisko transportu ar salonos uzstādītām videokamerām.

„Rīgas satiksme” pārņēma mikroautobusu maršrutu pārvadājumus. Jau šogad veco un nedrošo mikroautobusu vietā Rīgas ielās parādīsies jauni un komfortabli mikroautobusi.

Notiek maršrutu tīkla pilnveidošana. Piemēram, ir izveidots 45. autobusa maršruts "Mežciems – Carnikava", 9. autobusa maršruts pagarināts līdz Mežaparkam, 54. autobusa maršruts pagarināts līdz Abrenes ielai, mainīts 30. autobusa maršruts no Bolderājas uz centru, novirzot to pa Vanšu tiltu, 9. un 8. (tagad 28.) trolejbusa maršruti pagarināti no Rātslaukuma līdz Stacijas laukumam, kā arī izveidots jauns apvienotais 12. trolejbusa maršruts uz Āgenskalnu.

Turpmāk sabiedriskā transporta kustība tiks pilnveidota, t.s. uz Dreiliņiem, Ziepniekkalnu, Čiekurkalnu, pa Skanstes ielu. Savukārt, izmantojot Dienvidu tiltu, Pļavnieki tiks savienoti ar citiem rajoniem, nešķērsojot centru.

Ieviesti 9 nakts maršruti no centra uz pilsētas apkaimēm. Nakts transports kursē piektdienās un sestdienās un ir kļuvis populārs rīdzinieku un Rīgas viesu vidū. Nākotnē plānots ierīkot jaunus nakts maršrutus brīvdienās Pārdaugavas virzienā. Papildus plānots dažus nakts maršrutus nodrošināt arī darba dienās.

Vasarā plānots paplašināt maršrutu un reisu skaitu uz pludmalēm Vakarbuļļos un Vecāķos, lai rīdzinieki un Rīgas viesi izvēlētos Rīgas, nevis Jūrmalas pludmales.

Pasažieriem tiek piedāvāti jauni sabiedriskā transporta biļešu veidi. Piemēram, tagad var iegādāties biļeti 50 braucieniem. Pērkot e-talonu 50 braucieniem, viens brauciens izmaksā tikai 44 santīmus. “Rīgas satiksmes” biļešu klāstā ir 24 stundu biļete, kuras cena ir 1,90 lati un kura ir derīga neierobežotam braucienu skaitam visos sabiedriskā transporta veidos. Šopavasar e-talons tiks papildināts ar „elektroniskā maciņa” funkciju, kuru pirmkārt varēs izmantot, norēķinoties par autostāvvietām Rīgas ielās.

Šogad Rīgā sāks iekārtot jaunas, ērtas un modernas sabiedriskā transporta pieturvietas.

Kopumā tiks labiekārtotas 800 pieturvietas, tai skaitā 300 nojumes tiks uzstādītas tur, kur iepriekš to nebija.

Modernizētajās pieturvietās pasažieriem būs nodrošināta iespēja iegādāties e-talonu, būs soliņi un speciālas sēdvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat nākotnē pieturvietās plānots izvietot informāciju par sabiedriskā transporta maršruta tīklu, transporta kustības grafiku un aktuālajām izmaiņām, piemēram, kustības grafika maiņu, maršruta maiņu un tml. Šis projekts tiek realizēts sadarbībā ar privātajiem partneriem un tiks finansēts no partneru līdzekļiem.

Rīgā uzsākta "skolēna e-kartes" ieviešana. Skolēna e-karte braukšanai sabiedriskajā transportā darbojas identiski e-taloniem, bet tai ir arī papildus funkcijas, piemēram, elektroniskā atslēga iekļūšanai skolā

Ir atvērti divi jauni klientu apkalpošanas centri - Spīķeru ielā 1 un Brīvības ielā 49/53. Kopumā pilsētā darbojas astoņi klientu apkalpošanas centri. Tagad e-talonus Rīgā iespējams iegādāties aptuveni 400 tirdzniecības vietās. Nākotnē šo vietu skaits tiks paplašināts, uzstādot jaunās pieturvietas.

Aktīvi tiek izmantota iespēja sniegt pakalpojumus internetā. Ieviesta personalizēto e-talonu papildināšana “Rīgas satiksmes” mājaslapā www.rigassatiksme.lv, šis pakalpojums šobrīd tiek pilnveidots. Mājaslapā pieejamas arī tramvaju, trolejbusu un autobusu maršrutu shēmas.


VELOSIPĒDI

Ir uzbūvēts veloceliņš Centrs–Berģi. Tā garums ir 14 kilometri. Maršruts savieno pilsētas centru, Teiku, Šmerli, Juglu un Berģus. Šogad turpināsies celiņu Centrs – Dārziņi, Vecmīlgrāvis – Vecāķi un Vanšu tilts – Māras dīķis (Zaļais veloceliņš) būvmiecība. Jaunajā sasaukumā plānots izbūvēt veloceliņus virzienā Imanta – Vakarbuļļi un Centrs -Ziepniekalns.

Esošajos veloceliņos tiek atjaunots marķējums un segums. Rīgā jau vairāk nekā 5000 vietās ir pazeminātas ielu apmales. Notiek bedrīšu remonts, tiek uzstādītas jaunas ceļazīmes. Remontdarbus plānots turpināt virzienos uz Imantu un Mežaparku.

Jaunajā sasaukumā plānots sākt iezīmēt veloceliņus uz visam galvenajām ielām mikrorajonos. Tāpat veloceliņi tiks iezīmēti arī uz atsevišķām ielām pilsētas centrā, kur to ļauj drošības apsvērumi.

Pilsētas centrā tiek uzstādītas aizvien jaunas velonovietnes. Velosipēdisti šīs novietnes ir novērtējuši kā vienas no ērtākajām Rīgā. Plānots velonovietnes ierīkot pie visām publiskajām ēkām, ieskaitot skolas.

No 2012. gada aprīļa velosipēdus sabiedriskajā transportā drīkst pārvadāt bez ierobežojumiem un bez maksas, iepriekšējā norma par to pārvadāšanu iepakotā veidā ir atcelta.

5. SVĒTKI, KULTŪRA, PIEMIŅA

SVĒTKI

Līgo svētku svinēšana ir jauna, bet jau iecienīta tradīcija Rīgā.

Kopīga līgošana 11. novembra krastmalā Rīgas vēsturē pirmo reizi notika 2010. gadā.

Toreiz svētkos piedalījās aptuveni 15 000 cilvēku. 2012. gadā trešie Jāņi krastmalā ar vērienīgu Raimonda Paula lieluzvedumu “Līgo, Rīga!” sapulcināja jau aptuveni 60 000 apmeklētāju.

Tradīcija svinēt Jāņus ar Raimonda Paula koncertu turpināsies arī šogad.

Jaunā gada kopīga sagaidīšana pilsētas centrā kļuvusi par vēl vienu jaunu, bet ļoti populāru tradīciju. Pirmo reizi pie Brīvības pieminekļa 2010. gadā sapulcējās aptuveni 10 000 rīdzinieku un pilsētas viesu. 2013. gadā Jauno gadu pilsētas centrā sagaidīja aptuveni 35 000 cilvēku. Pasākums notika Krastmalā, jo pie Brīvības pieminekļa vairs nepietika vietas. Īpaši jāatzīmē, ka gadumijā Rīga tiek rotāta ar jaunizveidoto Ziemassvētku apgaismojumu pilsētas centrā, svētku dekori un virtenes tiek izvietoti arī uz tiltiem un pilsētas apkaimēs.

Kopš 2009. gada Rīgas pilsētas svētkus atzīmējam ar īpašu vērienu un to galvenais mērķis - likt rīdziniekiem sajust, ka tie ir svētki tieši viņiem, neatkarīgi no vecuma un interesēm. Pasākumus apmeklē vidēji 200 000 cilvēku – gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi no citām pašvaldībām un ārvalstīm.

Gan Jaunajā gadā, gan Jāņos, kā arī Rīgas svētkos sabiedriskais transports pilsētā tradicionāli pasažierus pārvadā bez maksas.

Rīgā notiek tādi iecienīti pasākumi, kā „Staro Rīga”, „Baltā nakts”, “Muzeju nakts”, Miķeļdienas un citi gadatirgi.

Rīgas dome konsekventi atbalsta kristīgās vērtības un pasākumus, tādus kā “Bībeles svētki”, “Krusta ceļš” vai Kapelas atvēršana Rātsnamā.

Šogad Rīgā tiks iedibināta tradīcija - kā ģimenes un visu rīdzinieku svētkus atzīmēt 4. maiju. Svētku pasākumi notiks visā pilsētā - no Ziemeļblāzmas Vecmīlgrāvī līdz promenādei Ķengaragā, un, protams, būs arī liels koncerts pilsētas centrā.

Jaunajā sasaukumā tiks paplašināts jau iecienīto svētku un to norises vietu skaits. Pasākumi notiks arī „jaunajā” Krastmalā iepretim Spīķeriem un Mežaparkā. Papildus 4.maija programmai tiks rīkoti lauksaimnieku gadatirgi, mākslinieku un amatnieku gadatirgi, absolventu svētki, sporta svētki.


INTEGRĀCIJA

Mēs uzskatām, ka integrācija var balstīties tikai un vienīgi uz trim pamatprincipiem - dialogu, līdzdalību un vienādām tiesībām.

Rīgas dome dara un turpinās darīt visu, lai nodrošinātu un veicinātu šo principu dzīvotspēju pilsētā.

Rīgā kopš 2010. gada notiek iedzīvotāju forums „Rīga dimd, iedzīvotāji runā”. Foruma mērķis ir apzināt iespējamos sadarbības modeļus iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām, analizēt problēmas, kas traucē veiksmīgai sadarbībai un rast tām risinājumu.

Foruma tēmas aptver visplašāko aktualitāšu loku: iedzīvotāju iesaistīšanās un līdzatbildība pilsētvides sakārtošanā, pašvaldības lēmumu apspriešanā un pieņemšanā, publisku pasākumu organizēšanā un sociālās vides uzlabošanā. Forumā apspriesti arī sabiedrības integrācijas procesi, brīvprātīgo darbs, risinājumi degradēto teritoriju attīstībai, apkaimju attīstība Rīgā, pakalpojumi ģimenēm – NVO iespējas un pašvaldības atbalsts.

Katru gadu forumā piedalās 200 – 280 sociāli aktīvu iedzīvotāju, kuri lielākoties pārstāv dažādas nevalstiskas organizācijas, sākot ar Latvijas Pilsonisko aliansi, sieviešu invalīdu asociāciju „Aspazija”, „Māmiņu klubu”, daudzām nacionālo kultūru un mazākumtautību biedrībām un beidzot ar dažādu apkaimju iedzīvotāju biedrībām.

Ir izveidots speciāls sabiedrības integrācijas projektu fonds, kur konkursa kārtībā nevalstiskās organizācijas var saņemt finansējumu savu projektu īstenošanai. Laikā līdz 2012. gadam atbalstīti 125 projekti. Piemēram, biedrības „Tīne” projektā „Laipni lūgtas biznesā!” ietvaros organizētās lekcijas un atbalsta programma ļāva rīdziniecēm pēc 50 gadu vecuma uzsākt savu biznesa ideju īstenošanu. Biedrības „Apeirons” projekta „Ar informāciju pret nabadzību!” laikā notika diskusijas ar dažādu jomu ekspertu līdzdalību, sniedzot informāciju un motivējot dalībniekus aktīvai dzīves pozīcijai nabadzības pārvarēšanā.

Tāpat arī jau trīs gadus tiek atbalstīti biedrības „Media Gids” projekti jauniešu izglītošanai un saliedēšanai, atzīmējot 1918./1919.gada Latvijas Brīvības cīņas. Projektu ietvaros jaunieši gan no latviešu, gan mazākumtautību skolām piedalās komandu spēlē, kurās rekonstruē Brīvības cīņas.

Jaunajā sasaukumā tiks turpināts iesāktais sabiedrības saliedēšanas darbs, organizējot latviešu valodas kursus, projektu konkursus nevalstiskajām organizācijām sabiedrības integrācijas projektu īstenošanai un iedzīvotāju forumus – gan ikgadējo forumu „Rīga dimd, iedzīvotāji runā”, gan mazāka mēroga forumus par šaurākām tēmām.

Bez tam, tiks atvērts Nevalstisko organizāciju centrs, kuram būs gan atbalstoša, gan informējoša, kā arī izglītojoša funkcija. Šajā centrā nevalstiskās organizācijas varēs izmantot telpas gan semināriem, gan sanāksmēm, gan ikdienas darbam, kā arī varēs iegūt zināšanas sabiedrības saliedēšanas jautājumos un informāciju par pilsētā notiekošo.

2011. gadā Rīgas dome sāka organizēt latviešu valodas bezmaksas kursus.

Šajā laikā latviešu valodas zināšanas ir pilnveidojuši jau ap 4000 rīdzinieku. Un kamēr Rīgā tas būs nepieciešams, Rīgas dome turpinās organizēt latviešu valodas bezmaksas kursus, tādējādi kompensējot valdības nevēlēšanos darīt jebko šajā jomā.


KULTŪRAS OBJEKTI

Šopavasar pilnībā tiks pabeigta kultūras pils “Ziemeļblāzma” restaurācija, tai pieguļošā piecus hektārus lielā parka rekonstrukcija un jaunā skatu torņa izveide. Beidzot būs atjaunots ievērojamākais kultūras centrs Rīgas ziemeļos. Saglabājot vēsturisko fasādi, pilnībā renovēts M.Čehova Rīgas krievu teātris. Lai novērstu avārijas stāvokli un veiktu restaurācijas darbus vienā no Latvijas nozīmīgākajiem Dievnamiem, Rīgas dome ir piešķīrusi finansējumu Doma baznīcas remontam.

2013. gadā ir uzsākta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pilna rekonstrukcija. Muzejs atvērts 1905. gadā un kopš tā laika, vairāk nekā 100 gadus, nav pieredzējis kapitālo remontu. Saglabājot vēsturisko ēku, tā tiks izveidota par mūsdienīgu, augstākajām prasībām atbilstošu, modernu muzeju. Ēkas pazemes daļā tiks izveidota gleznu glabātava un izstāžu zāles. Būs pieejama arī kupola telpa un skatu laukums uz jumta. Muzeja rekonstrukciju plānots pabeigt 2015. gadā.

2015. gadā plānots arī sākt Kongresu nama rekonstrukciju, kur tiks izveidota jaunā Rīgas koncertzāle. Pārbūves rezultātā tajā būs pieejama Lielā zāle, Mazā zāle, transformējamas konferenču telpas, kā arī augsta līmeņa ierakstu studija ar profesionālu aprīkojumu. Pēc pārbūves Kongresa nama Lielā zāle kļūs ietilpīgāka un varēs uzņemt līdz 1400 skatītāju, to varēs izmantot arī kino demonstrēšanai, kongresiem, koncertiem, teātra, operas un baleta izrāžu, kā arī simfoniskās mūzikas koncertu organizēšanai. Vienlaikus plānots sākt rekonstrukciju VEF Kultūras namā. Šie ir trīs objekti, kurus Rīgā plānots pabeigt līdz 2017.gadam.


2014.GADS

Rīga ir ieguvusi tiesības 2014. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Mēs esam izcīnījuši šo iespēju, sacenšoties ar daudzām citām Eiropas valstu pilsētām. Projekts tiek realizēts kopā ar Siguldu un Zviedrijas pilsētu Umeo. Šī būs unikāla iespēja nest Rīgas un Latvijas vārdu pasaulē. Tiek strādāts, lai kopējo tūristu skaitu galvaspilsētā 2014. gadā palielinātu vismaz par 50 procentiem.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā ar nosaukumu “Force Majeure” kopumā būs vairāki simti dažādu pasākumu.

Kultūras galvaspilsētas gada atklāšana plānota 2014. gadā no 17. līdz 19. janvārim, un tās laikā notiks grāmatu pārvietošana no vecās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas uz jauno. Šajā akcijā tiks iesaistīts liels iedzīvotāju un pilsētas viesu skaits.

„Dzimis Rīgā” būs Latvijā dzimušo pasaules mūzikas zvaigžņu solokoncertu un Latvijas Nacionālā operas iestudējumu cikls gada garumā un brīvdabas koncerts vasaras vidū. Rudenī tiks piedāvātas arī divas oriģināloperas – Kristapa Pētersona “Šahs”, kas veltīta izcilajam, Rīgā dzimušajam, šahistam Mihailam Tālam un Artura Maskata “Valentīna”, kas stāsta par izcilo Rīgas un Eiropas kultūrvēstures personību Valentīnu Freimani.

Tā kā visas pasaules uzmanība 2014. gadā būs pievērsta I Pasaules kara sākuma simtgades tēmai, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs gada sākumā atklās vairākus mēnešus garu izstādi “1914”, kurā atspoguļos slavenu Eiropas mākslinieku skatījumu uz I Pasaules karu.

Jau tagad rīdzinieki ir aicināti līdzdarboties Liktenslietu muzeja izveidē, nododot lietas, kas mainījušas viņu likteni un ir sava laikmeta liecinieces.

“Teatrālās sadursmes bulvāris” būs piecu pasaules vadošo režisoru izrāžu cikls gada garumā.

Septembrī ar mūsdienīgu skatījumu uz Eiropas sociālekonomiskajiem jautājumiem Rīgai uzmanību pievērsīs starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit”.

Rudenī kino skatītāji varēs iepazīt Rīgu caur septiņu Eiropas slavenu dokumentālā kino un sociālantropologu kopīgu darbu – dokumentālo filmu “Force Majeure”, kas stāstīs par dažādu Rīgas rajonu īpašo pievilcību un filmas galveno varoņu lomās būs rīdzinieki.

Novembra vidū risināsies gaismas festivāls „Staro Rīga”, kas ir lielākais Ziemeļeiropas gaismas festivāls un ir ieguvis milzīgu popularitāti rīdzinieku un pilsētas viesu vidū. Tas gandrīz nedēļu piesaistīs ar pārsteidzošiem un tehniski atraktīviem Eiropas un Latvijas gaismas mākslinieku darbiem pilsētvidē.

Dalībnieku skaita ziņā lielākais 2014. gada notikums būs Pasaules koru olimpiāde. Jūlijā tā vienos 20 000 koristu no gandrīz 90 pasaules valstīm.

Tas ir lielākais starptautiskais koru pasākums pasaulē un ne velti tiek dēvēts par kordziedāšanas olimpiskajām spēlēm. Plānots, ka Rīgā notiekošā koru olimpiāde vēsturē varētu ieiet kā lielākais jebkad notikušais šāda veida pasākums. Latvijas kori ar savu izcilo sniegumu ir guvuši vairākas uzvaras Pasaules koru olimpiādēs. Šis pasākums parādīs pasaulei mūsu valsts bagātīgo dziesmu un koru kultūru.

2014. gadā Rīgā norisināsies Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija. Pasākums notiks Latvijas Nacionālajā operā, un tas būs viens no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada notikumiem.

Par "Eiropas Oskaru" dēvētā ceremonija ik gadu pulcē ap pusotru tūkstoti pasaules līmeņa kino profesionāļu, tajā tiek apbalvoti Eiropas kino sasniegumi un personības, pavisam 17 nominācijās.

Katru otro gadu Eiropas kino balvas pasniegšanas ceremonija notiek Berlīnē. Citos gados tās norises vieta tiek izvēlēta īpaši. Līdz šim ceremonijas notikušas Londonā, Parīzē, Romā, Barselonā, Tallinā un Maltā.


FILMU FONDS

Rīgā ir izveidots Rīgas Filmu fonds ārvalstu kinodarbu uzņemšanai.

Kopš fonda darbības sākuma 2010.gadā ir īstenoti 8 filmu projekti, kuri saņēmuši līdzfinansējumu kopumā 368 470 latu apmērā, Rīgai un Latvijai piesaistot vairāk nekā 3 miljonus latu. Filmēšanas procesā tika iesaistīti vairāk kā 300 vietējo uzņēmumu.

Filmu ražošanā piedalās vairāk nekā 400 privātpersonu (filmu mākslinieki, rekvizitori, administrācija, aktieri, tehniskais personāls, operatori, ratu operatori, gaismotāji, mākslinieki, kostīmu mākslinieki, šuvēji, grima mākslinieki, kaskadieri, filmēšanas laukuma konsultanti un šoferi, medicīniskais personāls u.c. ).

Projektos iesaistīti pazīstami Latvijas aktieri: Ivars Kalniņš, Arnis Līcītis, Lauris Dzelzītis, Gundars Āboliņš, Uldis Anže, Jānis Paukštello, Gints Grāvelis, Indra Burkovska, Ainārs Ančevskis, Artūrs Skrastiņš u.c. Masu skatos nodarbināti vairāki tūkstoši dalībnieku.

Rīgā kopumā tika filmēts vairāk nekā 200 objektos (piemēram, Dzirnavu ielā, Birznieka-Upīša pasāžā, Maskavas forštatē, Pārdaugavā, Vecmīlgrāvī, lidostā „Rīga”, “Hotel Rīga”, Vecrīgā, Rīgas Centrāltirgū, tirgū „Latgalīte”, Rīgas Tehniskajā universitātē, Brāļu kapos, Finanšu ministrijā, „čekas” mājā, Uzvaras parkā, J.Akurātera muzejā, Rīgas kinostudijas paviljonā, Gaiļezera slimnīcas palīgtelpās, Biķernieku autotrasē u.c.).

Kopumā tika atbalstītas šādas filmas: „Film Angels Studio” - „Mākoņi pār pakalnu” (Japāna), „Baltic Pine Films” - „Valanders: Rīgas suņi” (Lielbritānija), "Film Angels Studio" - „Mans ceļš” (Dienvidkoreja, 2012. gadā tika demonstrēta 62. starptautiskajā Berlīnes kinofestivālā), „Boheme International” - „Aizmirstais” (Krievija), "Filmu studija Rija" - „Miglā” (Vācija, Nīderlande, 2012. gadā tika demonstrēta 65. Kannu kinofestivāla konkursa programmā un saņēma Starptautiskās kinokritiķu federācijas FIPRESCI balvu), "Ego Media" - „Cilvēks, kas izglāba pasauli” (Dānija), „Film Angels Studio” - „Yae no Sakura” (Japāna) un "Sun & Moon Pictures" - „Berlīnes fails” (Dienvidkoreja).

2013. gadā plānots organizēt trīs RFF līdzfinansējuma konkursus. Pirmajos divos Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kopā plānots līdz 800 000 Ls. Trešajam līdzfinansējums tiks paredzēts 2014. gadā.

Tā kā RFF galvenā darbības joma ir ārvalstu kino producentu piesaistīšana Rīgai un Latvijai kā filmēšanas vietai, piesaistot ārvalstu kino industriju investīcijas Rīgai, radot jaunas darba vietas, popularizējot Rīgu ārvalstīs un veicinot kino tūrismu, kas saistīts ar filmu sižetiem vai uzņemšanas vietām, tad, paralēli līdzfinansējuma konkursu rīkošanai, pašvaldība, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kino centru un Latvijas Kinoproducentu asociāciju, aktīvi popularizē Rīgu un Latviju ārvalstīs, piedaloties kino industrijas galvenajos profesionālajos pasākumos – Eiropas filmu tirgū Berlīnes kinofestivāla laikā un Kannu kinofestivāla filmu tirgū Francijā. Sakarā ar vērā ņemamo interesi par filmēšanu Rīgā, tiek apsvērta arī RFF dalība Āzijas filmu tirgū Dienvidkorejā.


PIEMIŅA

Memoriālais ansamblis represijās cietušajiem Latvijas iedzīvotājiem Torņakalnā tika atklāts jau 2001. gadā, bet pēc tam vairāk nekā 10 gadus bija palicis nepabeigts. Tieši šis Rīgas domes deputātu sasaukums pieņēma lēmumu veikt memoriāla otrās kārtas celtniecības darbus, un tagad tas ir pilnībā pabeigts.

Atbilstoši tēlnieka Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas mākslinieciskajai iecerei, tagad skulpturālais ansamblis "Putenī" papildināts ar kaltiem akmeņiem, kuros iegravēti izsūtījuma vietu nosaukumi. Izvietotas melna akmens plāksnes, lai varētu piekļūt pie pieminekļa un tur nolikt ziedus. Kompozīcijas malā uzstādīti stikla paneļi, kuros iegravēta informācija par represijās cietušajiem. Veikti arī apkārtnes labiekārtošanas darbi un papildināti stādījumi. Granīta segumā pie katra no akmeņiem iestrādāts nakts apgaismojums.

Jaunajā sasaukumā mēs plānojam pabeigt ansambļa nākamo kārtu. Sadarbībā ar VAS „Latvijas dzelzceļš” Torņakalna stacijā plānots izvietot informācijas centru par Staļina laikā deportācijās cietušajiem Latvijas iedzīvotājiem, pašvaldība turpinās arī apkārtnes labiekārtošanas darbus.

Rīgas Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa – abu šo valsts simbolu – uzturēšanu un remontdarbus finansē Rīgas pašvaldība.

Atzīmējot 80. Gadadienu, kopš tika ielikts pamatakmens Brīvības pieminekļa būvniecībā, 2011. gadā par Rīgas domes līdzekļiem pilnībā tika restaurēta Brīvības pieminekļa Goda telpa. Agrāk tā tika izmantota vienīgi tehniskām vajadzībām, bet pēc rekonstrukcijas pieminekļa iekštelpas ir piemērotas svinīgām ceremonijām. Pie telpas sienām izvietotas dažādu valstu karogu lentes, kuras pieminekļa pakājē nolikušas ārvalstu amatpersonas. Šeit atrodama arī viesu grāmata, kurā apmeklētāji var atstāt ierakstu ar novēlējumu Latvijai.

Brāļu kapos ar pašvaldības līdzfinansējumu nomainītas bojātās un uzliktas iztrūkstošās 200 kapa uzrakstu plāksnes. Rekonstruēts III depozitārijs, izveidota telpa „Godam un pateicībai”. Veikts Svētās uguns terases remonts, likvidējot akmens seguma iegruvumu. Izveidots saimnieciskais sektors Brāļu kapu kompleksa apsaimniekošanas nodrošināšanai. Turpmāk notiks centrālās apbedījumu vietas celiņu atjaunošana, tiks uzstādīta videonovērošana, renovēts apgaismojums un sakārtots laukums pie Brāļu kapu ieejas.

6. MŪSU MĀJAS

APKURE

Pagājušā gada beigās no Latvijas pilsētām mazāk nekā Rīgā par siltumu maksāja vienīgi Valmieras iedzīvotāji – 37,89 latus par megavatstundu.

Rīgā decembrī tarifs bija 45,42 lati par megavatstundu. Visdārgākā apkure mūsu valstī bija Jūrmalā un Rēzeknē – 55,91 lats par vienu megavatstundu. Nedaudz mazāk bija jāmaksā Lielvārdē – 53,07 lati par megavatstundu. Liepājā – 46,06 lati par megavatstundu (cenas norādītas bez pievienotās vērtības nodokļa).

Rīgā siltumenerģijas cena janvārī bija 44,77 lati par vienu megavatstundu, un tā bija zemākā arī starp pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām. Maksa bija par 24% zemāka nekā Viļņā un par 8% zemāka, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas cenu Tallinā.

Neraugoties uz straujo gāzes cenas kāpumu (2009. gadā, kad darbu uzsāka šī sasaukuma dome, gāzes tarifs bija 141 lats par 1000 m3, bet šīs ziemas sākumā jau sasniedza 256 latus par 1000 m3), siltuma tarifs ilgu laiku būtiski nepalielinājās. Uzņēmums „Rīgas siltums” bija spiests to paaugstināt, ņemot vērā ne tikai gāzes cenu kāpumu, bet arī valdības noteikto paaugstināto akcīzes nodokli, taču to veica tikai sākot no 2012. gada 1. jūnija, kaut gan paaugstinātu akcīzes nodokli gāzei valdība noteica jau 11 mēnešus pirms šī termiņa. Tādējādi uzņēmums 11 mēnešu garumā ar daļu no saviem ieņēmumiem dotēja siltuma patērētājus.

Divus gadus pēc kārtas „Rīgas siltums” arī pārskaitīja daļu peļņas sociālās palīdzības sniegšanai Rīgā – 2009. gadā 1,5 miljonus latu, 2010. gadā – 840 tūkstošus latu.

Iedzīvotāju zemā maksātspēja ir galvenais faktors, kas kavē un arī turpmāk kavēs siltināšanas programmu Rīgā un visā Latvijā.

Rīgas pašvaldība, lai veicinātu iedzīvotāju atsaucību, piedāvās nosiltināto māju iedzīvotājiem uz 10 gadiem atlaides nekustamā īpašuma nodoklim līdz pat 90% apmērā.

Savukārt vadošo lomu māju siltināšanā uzņemsies pašvaldībai piederošais uzņēmums „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), kas plāno kļūt par vadošu energoservisa kompāniju (ESKO) Latvijā. Pēc apvienotās namu pārvaldes izveidošanas, RNP apsaimnieko lielāko daļu no Rīgas daudzdzīvokļu namu.

Pirmkārt, tiks veikts īpaši aktīvs darbs ar klientiem, informējot viņus par visiem energoefektivitātes aspektiem. Tāpat regulāri tiks sasauktas dzīvokļu īpašnieku sapulces, lai informētu iedzīvotājus par siltināšanas jautājumiem. Otrkārt, tiks veikti energoauditi un sagatavoti projekti pēc klientu pasūtījuma. Treškārt, esam gatavi un mums ir iespējas uzņemties visas ar siltināšanas darbiem saistītās saistības pret bankām.

Vienlaikus tiem namiem, kuriem nav plānoti pilna apjoma siltināšanas pasākumi, tiks veikti „mazie” siltināšanas darbi – bēniņu siltināšana, koplietošanas telpu logu un durvju nomaiņa, ēkas siltuma sistēmas renovācija un siltumizolācijas atjaunošana u.c.

AS „Rīgas siltums”, sākot ar 2009.gadu, ir plānveidīgi realizējis siltumavotu modernizāciju dabasgāzes patēriņa samazināšanai. Tas darīts divos veidos – palielināts bio kurināmā izmantošanas īpatsvars uzņēmuma siltumavotos un paaugstināta dabasgāzes katlumāju efektivitāte.

Tā, piemēram, 2010. gadā siltumcentrālē “Vecmīlgrāvis” tika izbūvēta biokurināmā katlu māja ar jaudu 14 MW, kas nodrošināja dabasgāzes īpatsvara samazinājumu AS “Rīgas siltums” bilancē par 7,3 procentiem. Tāpat arī biokurināmā koģenerācijas energobloka ar siltuma jaudu 22 MW un elektrisko jaudu 4 MW izbūve 2013. gadā siltumcentrālē “Ziepniekkalns” samazināja dabasgāzes patēriņu par 11 794 tūkst.m3 gadā. Savukārt 2013. gadā, pabeidzot biokurināmā katlumājas ar siltuma jaudu 20 MW siltumcentrāles “Zasulauks” izbūves projektu, dabasgāzes patēriņš samazināsies vēl par 11 188 tūkst.m3 gadā.

Jāatzīmē, ka abu projektu realizācija 2013. gadā ļāva AS „Rīgas siltums” vērsties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ar ierosinājumu par jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas ir par 3% zemāks , nekā šobrīd spēkā esošais. Šis jaunais tarifs stāsies spēkā 2013. gada vasarā. Biokurināmā izmantošanas efektivitātes palielināšana tiks turpināta arī turpmāk – SC „Vecmīlgrāvis” esošajiem biokurināmā katliem tiks uzstādīts dūmgāzu kondensators ar jaudu 3,3 MW, kā arī tiks uzstādīts biokurināmā ūdenssildāmais katls un dūmgāzu kondensators siltumcentrālē „Daugavgrīva”. Tas 2015. gadā ļaus kopumā samazināt dabasgāzes īpatsvaru par vairāk nekā 20 %.

Paralēli notiek darbs pie siltuma zuduma samazinājuma, mainot siltumtīklus un siltumizolāciju. Katru gadu notiek darbi 12-17 km kopapjomā, kas ļauj samazināt zudumus par 10 000 – 15 000 MWh gadā. 2009. - 2012. gadā kopējais tīklu nomaiņas apjoms bija 68,9 km, kas ļāva samazināt zudumus par 85 000 MWh. Savukārt 2012. - 2017. gadā remonti notiks 77,72 km kopgarumā, kas ļaus samazināt zudumus vēl par 73 000 MWh.


NAMU APSAIMNIEKOŠANA

Grūtākais darbs, kas paveikts kopš 2009. gada, bija 15 namu pārvalžu apvienošana vienā uzņēmumā. Pirms SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) izveides vairākām namu pārvaldēm bija slikta finanšu situācija. Draudēja to maksātnespēja, bija problēmas ar apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu tūkstošiem klientu, tostarp arī ar siltuma nodrošināšanu. Turklāt bija grūti nodrošināt caurskatāmu un godīgu pārvaldi.

Namu pārvalžu apvienošanas rezultātā ir izdevies samazināt administratīvās izmaksas. Piemēram, pēc RNP izveidošanas, salīdzinot ar 2011. gadu, 2012. gadā panākts administratīvā personāla izmaksu samazinājums par 23,5%.

Pirms RNP izveidošanas 15 pašvaldības namu pārvaldēs strādāja 15 valdes locekļi un 45 padomes locekļi. Tagad RNP valdē četri ir cilvēki.

Vienota uzņēmuma izveidošana ļāva nodrošināt finansiālu stabilitāti, kas savukārt ļauj īstenot sociāli atbildīgu politiku ar saviem klientiem. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka 44% no mājām pašlaik ir ar negatīvu bilanci. Kopējais klientu parāds par apsaimniekošanas, komunālajiem pakalpojumiem un apkuri sasniedz 28 miljonus latu. Izmantojot banku pakalpojumus, uzņēmums var nodrošināt, ka visās tā apsaimniekotajās mājās tiek pieslēgts siltums līdz ar apkures sezonas sākumu, neraugoties uz nesamaksātajiem parādiem. Tas nenozīmē, ka uzņēmums apmaksā parādus klientu vietā vai par nemaksātājiem samaksā kaimiņi. Darbs ar parādniekiem notiek individuāli, bet tie klienti, kuri par apkuri samaksā laikus, necieš negodprātīgu nemaksātāju dēļ.

Lai darbs ar parādniekiem būtu efektīvāks, 2012. gadā uzņēmuma klientiem tika nodrošināta iespēja noslēgt mierizlīgumu par parāda samaksu termiņā līdz 24 mēnešiem. Tie 12 000 klientu, kuri izmantoja šo iespēju, pēc saistību izpildes tiks atbrīvoti no soda naudas maksājuma. Lielākā daļa šo klientu tagad laikus atmaksā parādus un veic kārtējos maksājumus, tādējādi nodrošinot stabilāku finanšu plūsmu uzņēmumā.

No 2013. gada 18. februāra RNP klientiem tiek piedāvāts izlīdzinātais maksājums par apkuri. Tas ļauj gan uzņēmumam, gan klientiem labāk plānot savus tēriņus un izlīdzināt maksājumu slogu.

RNP aktīvi strādā ar dzīvokļu īpašniekiem tajos namos, kas kļuvuši par negodīgu apsaimniekotāju upuriem. Katru gadu RNP pārņem vidēji vairākus desmitus namu, kuriem apkures sezonas sākumā nav pieslēgts siltums. Visiem šiem namiem pēc līguma noslēgšanas ar RNP tiek nodrošināta siltumpadeve.

Iedzīvotāju viedoklis par to, kā pašvaldības namu pārvalde veic remontdarbus, bieži vien balstīti 10 un pat 20 gadus senā pagātnes pieredzē.

Kopš ir izveidota apvienotā namu pārvalde, visi remontdarbi tiek organizēti, izmantojot iepirkumu procedūru. Iepirkumos tagad var piedalīties vienīgi kompetenti uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt gan nepieciešamo kvalitāti, gan sniegt garantijas par savu darbu izpildi.

Remontdarbu kvalitātes uzlabošanai RNP aicina izvirzīt mājas vecāko (daudzās mājās tas jau ir izdarīts) un noteikt remontdarbu apmēru, kur jebkurš RNP veiktais darbs jāpieņem mājas vecākajam.

Lai paplašinātu remontdarbu pieejamību, no 2012. gada RNP dzīvokļu īpašniekiem piedāvā iespēju veikt remontdarbus pat tad, ja mājas uzkrājumā ir tikai 25% no remontdarbiem nepieciešamās summas, atlikušos maksājumus sadalot uz termiņu līdz 5 gadiem.

Vēl viena prioritāte ir padarīt RNP par caurskatāmu uzņēmumu, lai klientiem būtu līdz pēdējam santīmam skaidrs, kā tiek tērēta viņu nauda.

RNP ikvienam klientam pastkastītē piegādā informāciju par dzīvojamās mājas tāmes projektu nākamajam gadam un atskaiti par aizvadīto gadu. Šāda klientu informēšanas kārtība jau ir paaugstinājusi klientu iesaistīšanās aktivitāti lēmumu pieņemšanā par savas ēkas apsaimniekošanu. Atsevišķos iecirkņos dzīvokļu īpašnieku sapulces notikušas pat ¾ no visām apsaimniekošanā esošajām ēkām.

Lai informētu dzīvokļu īpašniekus un aktīvāk iesaistītu viņus lēmumu pieņemšanā par sava īpašuma apsaimniekošanu, RNP sagatavo un piegādā klientiem informatīvus bukletus, piemēram, par biedrību izveidošanu un māju vecāko izvirzīšanu, zemes nomas, siltināšanas u.c. jautājumiem.

Nākotnē RNP strādās pie tā, lai katrā mājā vismaz reizi gadā notiktu lemttiesīgas (50% no dzīvokļu īpašniekiem + 1 balss) īpašnieku sapulces. Viens no būtiskākajiem mērķiem ir nodrošināt, lai vismaz 60% namu pēc četriem gadiem tiktu izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība vai vismaz iecelts mājas vecākais.

RNP ir izveidojis portālu www.e-parvaldnieks.lv, kuru lieto jau apmēram 60 000 klientu. Portālā ir nodrošināta piekļūšana elektroniskajiem rēķiniem, iespēja iepazīties ar īpašuma apsaimniekošanas tāmēm, kā arī iespējams elektroniski iesniegt ūdens skaitītāju rādījumus.

Portālā atrodama informācija par katras mājas bilanci, turpmāk būs pieejama arī cita - par plānotiem un veiktiem remontdarbiem, ieskaitot tāmes, par visiem dzīvokļu īpašnieku lēmumiem.

Izmantojot portālu e-parvaldnieks.lv, būs iespējams nodrošināt balsojumus par dažādiem jautājumiem.

Portālā www.e-parvaldnieks.lv iespējams veikt visus maksājumus, izmantojot internetbanku starpniecību (pagaidām gan ne visām bankām).

Jau šogad tiks izveidots moderns un pilnvērtīgs zvanu centrs, lai namu pārvaldes speciālistus varētu vienmēr operatīvi sazvanīt.

Pašlaik tiek remontētas un modernizētas klientu apkalpošanas centru telpas. Klientu apkalpošanas dienests 2012. gadā papildināts ar Rīgas klientu centru Brīvības ielā 49/53, kur iedzīvotāji ir gaidīti arī sestdienās.

Ieviests anonīmais uzticības tālrunis - automātiskais atbildētājs ar numuru 67415454, kā arī anonīmais e-pasts info@rnparvaldnieks.lv. Turpinot pilnveidot kvalitātes kontroli, 2012. gadā izveidots iekšējās kontroles dienests.

Klientiem, kuri neizmanto internetu un neveic elektroniskos maksājumus, ir nodrošināta iespēja norēķināties par RNP pakalpojumiem veikalu "Maxima" kasēs 59 veikalos visā Rīgā.

Uzņēmuma klientiem nodrošināta iespēja iesniegt ūdens skaitītāju rādījumus, nosūtot SMS.

Nākotnē RNP plāno ieviest virkni jaunu pakalpojumu, piemēram, dzīvojamo māju apdrošināšanu, kas pasargās dzīvokļu īpašniekus no izdevumiem, ja notiek kāds negadījums. Tiks ierīkoti mājas iekšējie lieljaudas kabeļu tīkli, kuriem varēs pievienoties visi pakalpojumu sniedzēji, kurus klienti izvēlēsies. Tas novērsīs esošo situāciju, kad ēkā ievilkti neskaitāmu kabeļu mudžeklis.

Šobrīd RNP apsaimnieko 4300 mājas, kurās ir 180 000 klientu. Aizvadītajā gadā RNP no privātiem apsaimniekotājiem pārņēma vairāk nekā 30 namus, savukārt šogad jau sešas un vēl ar 30 namu iedzīvotājiem notiek sarunas par pārņemšanu.


ŪDENS

Rīga jau daudzus gadus ir pilsēta ar vienu no mazākajiem tarifiem par ūdeni Latvijā un Baltijas valstīs.

Attiecīgi jaunajā sasaukumā uzdevums numurs viens ir saglabāt sociāli atbildīgu politiku, formējot tarifus.

Vienlaikus Rīgā aktuāls ir jautājums nevis par tarifiem, bet par tā dēvēto “ūdens patēriņa korekciju”. Ja ūdens patēriņa starpības jautājumā netiks rasts visaptverošs risinājums, tas turpinās samilzt, veicinot konfliktus dzīvokļu īpašnieku vidū un ar pārvaldnieku. Galvenie cēloņi ir ūdens zādzības, tostarp ietekmējot skaitītāju, kā arī nepareizi (apzināti vai neapzināti) nolasīti skaitītāju rādījumi dzīvokļos. Savukārt valsts regulējums Ministru Kabineta noteikumos ir nepietiekams.

Šajā situācijā RNP piedāvā klientiem nomāt jaunākās paaudzes ūdens skaitītājus ar attālinātās nolasīšanas sistēmu. Namos, kuros ir pieņemts lēmums uzstādīt šos modernos skaitītājus, ūdens korekcija ir samazinājusies vidēji līdz 3 - 5% mēnesī.

Jaunajā sasaukumā tiks turpināts aktīvs darbs pie jauno skaitītāju ieviešanas.

Vēl viena prioritāte - pieslēgt pie ūdensapgādes un kanalizācijas tās mājsaimniecības, kurām vēsturiski tāda nav. Šajā sasaukumā tika veikta ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Dārzciemā un Šampēterī. Tas sniedza iespēju minēto rajonu iedzīvotājiem saņemt pilnvērtīgus un videi drošus centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus. Šampēterī tika izbūvēts 42 kilometrus garš ūdensvada un kanalizācijas tīkls (15,2 km, ūdensvads, 26,8 km kanalizācija), Dārzciemā attiecīgi 27,5 kilometri ūdensvada un kanalizācijas tīklu (ūdensvads 9,6 km, kanalizācija 17,9 km). Kopējais projekta finansējums – 81,22 milj. EUR, tai skaitā 58,84 milj. EUR ES Kohēzijas fonda finansējums.

Turpmāk darbi notiks Mārupē, Bolderājā un Katlakalnā, kur tiks izbūvēti ūdensvada un kanalizācijas tīkli, tādējādi gandrīz 1300 mājsaimniecībām kļūs pieejami centralizētās ūdensapgādes pakalpojumi un 1800 mājsaimniecībām – centralizētās kanalizācijas sistēmas pakalpojumi. Plānotie būvdarbu apmēri kopā veido 39,7 km jaunu ūdensvada tīklu, 50,4 km kanalizācijas tīklu, astoņas pilnībā automatizētas kanalizācijas sūkņu stacijas un 3,7 km kanalizācijas spiedvadu.

Rezultātā Dārzciemā un Šampēterī ūdensvadam pieslēgtas 554 mājas un kanalizācijai apmērām 228 mājas. Līdz 2017. gadam turpināsies darbi pie jauniem pieslēgumiem un plānots pieslēgt 634 dzīvojamās mājas par kopējo summu 19 milj. LVL, tai skaitā Pārdaugavas izpilddirekcijas teritorijā – 312 dzīvojamās mājas; Austrumu izpilddirekcijas teritorijā – 107 dzīvojamās mājas; Ziemeļu izpilddirekcijas teritorijā – 215 dzīvojamās mājas.

Dzeramā ūdens kvalitāte Rīgai ir vēl viena prioritāte. Jau tagad absolūtajā vairākumā namu, kas ir pieslēgti “Rīgas ūdens” pakalpojumiem, ūdeni var dzert uzreiz no krāna. Bet darbs pie kvalitātes paaugstināšanas turpināsies. Līdz 2017. gadam ir paredzēts uzbūvēt un aprīkot jaunu dzeramā ūdens sagatavošanas staciju. Ūdens sagatavošanas (atdzelžošanas) staciju plānots ierīkot pazemes ūdensieguves "Baltezers–Zaķumuiža” teritorijā, Mazā Baltezera krastā, aptuveni 5 km uz austrumiem no Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas robežas. Tas palīdzēs atrisināt problēmas ar pazemes ūdensieguvē "Baltezers–Zaķumuiža” iegūstamā ūdens kvalitāti, jo šeit periodiski tiek nedaudz pārsniegta dzelzs un mangāna koncentrācija.

7. EKONOMIKAS ATTĪSTĪBA

TŪRISMS

2009. gadā Rīgā, tāpat kā visās pārējās Eiropas galvaspilsētās, beidzot tika nodibināts Tūrisma attīstības birojs.

Vienlaikus tika izveidota pilsētas atpazīstamības zīme – zīmols Live Riga. Rīga pirmo reizi vēsturē sāka reklamēt sevi ārzemēs – vispirms Vācijā, tad Krievijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā un Igaunijā.

2010. gada ziemas kampaņā Rīga tika reklamēta kā Ziemassvētku eglītes dzimšanas vieta. Citā kampaņā kā vizuālais motīvs tika izvēlēta cilvēka sirds, kas paliek Rīgā arī pēc tam, kad viesis jau devies mājup. Kampaņā uzsvars tika likts uz četrām tēmām – atpūtu Rīgas pludmalēs, jūgendstila arhitektūru, vietējo virtuvi un Rīgas kultūras pasākumu klāstu. Visās turpmākajās rudens/ziemas mārketinga reklāmas kampaņās Rīga tiek dēvēta par rotātās Ziemassvētku egles un īpašās svētku noskaņas galvaspilsētu. Tika vēstīts par Rīgu kā Baltijas valstu sirdi un Ziemeļu metropoli, kas ziemas sezonā ir labākā vieta reģionā Ziemassvētku noskaņas baudīšanai.

Kopš 2012. gada Rīga tiek pozicionēta kā Baltijas gastronomijas tūrisma galvaspilsēta. Kopā ar Latvijas Pavāru klubu tiek īstenots projekts “Gaumīgi garšīgā galvaspilsēta Rīga”, veicinot gastronomijas tūrismu.

2009. gadā Rīgu apmeklēja ap 658 000 tūristu, bet 2012. gadā tūristu skaits jau pārsniedza 1,5 miljonus tūristu. Rīgas viesnīcās 2012. gadā visvairāk apkalpoti viesi no Krievijas (165 000 cilvēku), no Somijas (63 600 cilvēku), Norvēģijas (61 700 cilvēku), Igaunijas (59 700 cilvēku), Lietuvas (49 180 cilvēku), Zviedrijas (45 140 cilvēku) un Itālijas (29 800 cilvēku).

Pateicoties mērķtiecīgam darbam, Rīgu apmeklē arvien vairāk kruīza kuģu. 2010. gadā Latvijas galvaspilsētā ieradās 64 kruīza kuģi, 2012. gadā – jau 92 kuģi.

Jaunajā sasaukumā Rīga turpinās aktīvas reklāmas kampaņas ārvalstīs, vienlaikus gan paplašinot piedāvājumu, gan strādājot ar jaunām auditorijām. Uzdevums nākamajiem četriem gadiem ir nostiprināties Vācijas, Skandināvijas un Krievijas tirgos; panākt, lai Rīgu apmeklē jauni tūristi no Ķīnas, Japānas un ASV. Savukārt pats galvenais mērķis ir līdz 2017. gadam sasniegt līmeni, kad Rīgā viesojas 2,1 miljons tūristu, t.i., trīs tūristi uz vienu rīdzinieku.

Svarīgi ir strādāt pie tūrisma pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanas. Rīgā ir izveidota īpaša Tūrisma policija, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt ārvalstu viesiem un nodrošināt kārtību tūristu iecienītās vietās. Diplomātiskās notas ar ārvalstu pilsoņu pretenzijām 2009. gadā tika saņemtas regulāri gandrīz katru nedēļu, bet 2011./2012. gadā ir bijusi tikai viena šāda diplomātiskā nota.

Nākamajos gados tiks sakārtota informatīvo norāžu izvietošana pilsētā.


ATBALSTS UZŅĒMĒJIEM

Lai atbalstītu Latvijas eksportētājus, kopš 2009. gada Rīga aktīvi veido ekonomiskās attiecības ar Krievijas reģioniem. Darba vizītes notikušas Maskavā, Sanktpēterburgā, Pleskavā, Jekaterinburgā un Arhangeļskā. Delegācijās tika iekļauti arī Latvijas uzņēmēji.

Viens no spilgtākajiem veiksmes stāstiem ir projekts “Rižskij dvorik”, kas tapis, pateicoties veiksmīgai Krievijas un Latvijas uzņēmēju sadarbībai un Rīgas domes politiskajam atbalstam.

Maskavā un Piemaskavā aptuveni 20 lielveikalos ir atvērti specializētie stendi ar Latvijā ražotām pārtikas precēm, un šo tirdzniecības vietu skaits pastāvīgi palielinās. Šajos stendos var iegādāties vairāk nekā 300 dažādu nosaukumu preces - dažādus jogurtus, sviestu, biezpienu, sieru, skābo krējumu, kā arī maizi, cepumus, gaļas izstrādājumus, dzērienus, zivju konservus, sukādes, šokolādes izstrādājumus un citus saldumus, miltus, graudu pārslas, mērces, dārzeņu konservus, čipsus, Latvijas balzāmu un arī keramikas izstrādājumus.

Jaunajā sasaukumā turpināsies darbs ar Krievijas Federāciju, t.s. Pleskavas, Jaroslavļas, Krasnodaras apgabaliem un Urālu reģionu.

Rīgas pašvaldība atbalsta arī mazos un vidējos uzņēmējus.

Sadarbībā ar Swedbank kopš 2009. gada tiek īstenota grantu programma „Atspēriens“. Grantu programmas ietvaros iespējams saņemt līdzfinansējumu 75% apmērā dažādu jauno komersantu izdevumu segšanai.

Viena granta maksimālais apjoms ir 8 000 latu. Programmā “Atspēriens” atbalstītas ir jau 84 uzņēmējdarbības idejas. Papildus piešķirtajiem grantiem programmas „Atspēriens” jaunajiem uzņēmējiem tiek organizēti semināri par praktiskām un noderīgām tēmām, lai iegūtās zināšanas varētu pielietot savas uzņēmējdarbības attīstībā.

„Atspēriena” programmas ietvaros atbalstu saņēmis, piemēram, SIA „Ziemas Parks", kas Mežaparka Lielajā estrādē izveidoja rīdzinieku vidū populāro ziemas atrakciju parku ar piepūšamo kameru nobraucienu trasi un pacēlājiem, slēpošanas trasi, slidotavu.

SIA "Kulba" granta finansējumu izmanto, lai Latvijā ražotu un piedāvātu Eiropas tirgū unikāla dizaina kompaktas kempinga piekabes. Tā ir uz tērauda šasijas, no saplākšņa, koka un alumīnija kompozītpaneļu konstrukcijas būvēta kabīne, kurā ērti var gulēt divi pieauguši cilvēki.

SIA "Ernesto Design" darbības pamatā ir lielu izmēru māksliniecisku stikla skulptūru, kā arī dažādās tehnikās realizētu stikla pieminekļu, piemiņas plākšņu ražošana. Šādi objekti pamazām sāk iegūt popularitāti, un tas ļauj optimistiski raudzīties gan uz vietējo tirgu, gan eksporta iespējām.

Savukārt grantu saņēmušā uzņēmumā „Riga films” izstrādāts radiovadāms multirotoru mini helikopters, kas tiek izmantots filmēšanai no gaisa. Pēc šādiem uzņēmumiem ir liels pieprasījums gan no Latvijas, gan no ārzemju filmu producentiem.

Šī programma turpināsies un paplašināsies arī jaunajā sasaukumā.


OSTA

Mērķtiecīgi un pārdomāti strādājot, Rīgas brīvosta 2012. gadā pēc pārkrauto kravu apjoma kļuvusi par lielāko ostu Baltijas valstīs. 2012. gadā brīvosta kopumā pārkrāva 36,1 miljonus tonnu kravas, un pieaugums bija vērojams visos kravu segmentos. Tas ir par 21,3 % vairāk nekā 2009. gadā, kad Rīgas brīvostas vadībai tika izvirzīts stratēģiskais mērķis - kļūt par vadošo Baltijas valstu ostu. Tāpat 2012.gadā Rīgas brīvostā ir apkalpots rekordliels prāmju pasažieru skaits – 815 tūkstoši, kas ir par 5 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš, tai skaitā 83 tūkstoši kruīzu kuģu pasažieri.

Rīgas brīvosta ir viens no lielākajiem darba devējiem galvaspilsētā, jo ostas darbība nodrošina rīdziniekiem aptuveni 20 tūkstošus darba vietu.

Kopējais plānotais ostas investīciju portfelis līdz 2020. gadam ir 1,1 miljardi EUR, no kuriem 300 miljoni būtu Rīgas brīvostas pārvaldes investīcijas un ap 757 miljoniem EUR privāto investoru ieguldījums. Viens no nozīmīgākajiem ostas infrastruktūras attīstības projektiem, kas jau tiek realizēts, ir daudzfunkcionālu sauskravu terminālu izbūvēšana Krievu salā. Pēc šī projekta realizācijas daļa ostā strādājošo terminālu tiktu pārcelti tuvāk ietekai jūrā, tādējādi samazinot gan transportēšanas izdevumus, gan uzlabojot vides kvalitāti pilsētas centrā. Turpināsies darbs kuģu pieejas kanāla padziļināšanai, dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un modernizācijai Bolderājā, kā arī loģistikas parka izveidei Kundziņsalā.

Kā galvenās prioritātes nākamajiem četriem gadiem Rīgas brīvostai ir: saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostu starpā, nodrošināt apstākļus jaunu darba vietu radīšanai un aktīvi strādāt, lai uzlabotu vides un dzīves kvalitāti pie ostas dzīvojošajiem rīdziniekiem.


CENTRĀLTIRGUS

Ekonomiskās krīzes laikā Rīgas Centrāltirgus apgrozījums samazinājās un tirgus cieta zaudējumus. Veicot nepieciešamos ieguldījumus, uzlabojot tirgus infrastruktūru, jau kopš 2011. gada ir izdevies panākt tā apgrozījuma pieaugumu. Kopumā no 2009. gada līdz 2013. gadam Centrāltirgus infrastruktūrā veikti ieguldījumi vairāk nekā 1,65 miljonu latu apmērā, bet peļņa 2012. gadā gūta vairāk nekā 265 000 latu.

No privātajiem apakšnomniekiem pārņemts Rīgas Centrāltirgus Zivju paviljons, kas ļauj to apsaimniekot pēc vienotiem principiem.

Neraugoties uz to, ka nemitīgi pieaug apsaimniekošanas izmaksas, tirdzniecības vietu nomas maksu izdevies saglabāt nemainīgu 2011. – 2012. gada līmenī.

Notikusi Sakņu paviljona rekonstrukcija, kur izbūvētas jaunas tirdzniecības vietas un vitrīnas, kā arī izbūvēta apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēma. Centrāltirgus paviljonu pagrabstāvā ierīkota videonovērošanas sistēma, kas nodrošina pastāvīgu monitoringu. Gaļas paviljonā tika ierīkota aukstuma kamera un izbūvēta apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēma. Rekonstruēta pāreja starp Zivju un Sakņu paviljonu. Zivju paviljonā nomainīta elektroinstalācija, rekonstruēta ūdensvada un kanalizācijas sistēma.

Izbūvēts jauns zemnieku diennakts tirgus, ieguldot tā izveidē vairāk nekā 93 000 latu, nodrošinot drošu, apgaismotu vidi apmeklētājiem un tirgotājiem un palielinot Centrāltirgus apmeklētāju skaitu. Ierīkots arī jauns zemnieku nakts tirgus Spīķeru un Pūpolu ielā, kas atvērts no plkst. 19 vakarā līdz plkst. 8 no rīta.

Nākamajā sasaukumā paredzēts izbūvēt apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu Gaļas paviljonā, nomainīt tā saldēšanas un tirdzniecības vitrīnas. Līdz 2015. gadam plānots pabeigt Zivju paviljona rekonstrukciju, kur iecerēts izveidot jaunus baseinus tirdzniecībai ar svaigām zivīm, pēc kurām ir liels pieprasījums. Zivju paviljonā plānots izveidot apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu, kas ļaus nodrošināt nepieciešamo temperatūras režīmu, kā arī sākt veco, savu laiku nokalpojušo, saldēšanas vitrīnu nomaiņu. Gaļas paviljonā plānots turpināt nomainīt vecās vitrīnas. Pagrabstāvā tiks uzstādīta moderna ugunsdrošības sistēma.

Plānots uzsākt Rīgas Centrāltirgus apsaimniekošanā esošās teritorijas asfalta seguma nomaiņu uz bruģi, paplašināt Spīķeru ielu nakts tirgus vajadzībām.

Ņemot vērā, ka arvien vairāk pieaug tūristu skaits, kas apmeklē Rīgas Centrāltirgu, viens no būtiskākajiem darbiem ir izveidot informācijas un tūrisma centru, kā arī ierīkot muzeju. Iecerēta arī integrētas studijas – virtuves izveidošana, kur varētu notikt Latvijas un ārvalstu labāko pavāru meistarklases. Savukārt, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, Rīgas Centrāltirgū plānots sākt iekšējā apgaismojuma renovācijas projektu.

Kopumā Rīgas Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un Āgenskalna tirgus attīstībā līdz 2017. gadam no pašu līdzekļiem plānots ieguldīt līdz 2,9 miljoniem latu.

8. DROŠĪBA IELĀS

Ik dienu Rīgas ielās patrulē vairāk nekā 200 policistu. Kopumā Rīgas Pašvaldības policijā patlaban strādā apmērām 1000 darbinieku.

Iedzīvotāju uzticība Pašvaldības policijai pieaug. 2009. gadā saņemti aptuveni 40 000 izsaukumu, bet 2012. gadā jau 50 500 izsaukumu. Pagājušajā gadā par dažādiem pārkāpumiem tika aizturētas 14 000 personu. No tām ap 500 bija izsludinātas meklēšanā.

Kopš šī gada septembra Rīgas Pašvaldības policija sākusi pakāpeniski ieviest pilna apjoma patrulēšanu arī galvaspilsētas mikrorajonos. Patlaban pilna apjoma patrulēšana notiek ne tikai pilsētas centrā, bet arī Purvciemā, Pļavniekos un Ķengaragā. Šogad patrulēšanu plānots uzsākt arī Imantas, Iļģuciema-Dzirciema, Zolitūdes un Ziepniekkalna apkaimēs.

Līdz 2017. gadam pilna apjoma patrulēšana tiks ieviesta Bolderājas - Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja - Vecāķu, Juglas, Maskavas forštates, Avotu, Grīziņkalna, Mežciema, Sarkandaugavas - Vecmīlgrāvja, Dārzciema, Čiekurkalna - Brasas, Teikas, Šampētera - Pleskodāles, Āgenskalna - Zasulauka, Jaunciema - Trīsciema - Sužu, Berģu, Dārziņu - Rumbulas, Torņakalna un Šķirotavas apkaimēs.

Publiskās vietas Pašvaldības policijas darbinieki novēro arī ar 59 vadāmām videonovērošanas kamerām. 2012. gadā ar videokameru palīdzību tika fiksēts gandrīz 2 500 pārkāpumu. Līdz 2017. gadam plānots palielināt novērošanas kameru skaitu pilsētas centrā, uzstādīt tās pie visām skolām un bērnudārziem. Sadarbībā ar uzņēmumu „Rīgas namu pārvaldnieks”, kameras sāksim izvietot arī pagalmos, vispirms tajos, kuros notiek renovācijas darbi.

Šajā sasaukumā veikti remonti astoņos pašvaldības policijas iecirkņos. Remontētas ēkas E.Smiļģa ielā 48, Spilves ielā 25A, Pāvu ielā 16, Selgas ielā 20, Ludzas ielā 13/15, Lomonosova ielā 12a, Viestura prospektā 17/1, Brantkalna ielā 21. Policijas iecirkņos remontēti jumti, siltinātas fasādes, ierīkotas ventilēšanas un kondicionēšanas sistēmas, veikts iekštelpu remonts.

Lai sniegtu atbalstu Valsts policijai, izremontēts iecirknis Daugavgrīvas ielā 32/34 un plānoti remonti iecirknī Gogoļa ielā 7.

9. PIEEJAMA PILSĒTA

Atbalsts invalīdiem Rīgā sastāv no divām sadaļām. Pirmā ir sociālais atbalsts. Tagad Rīgā visi invalīdi, ieskaitot 3. grupu, var pārvietoties sabiedriskajā transportā bez maksas. Savukārt personām, kuras nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu, pašvaldība nodrošina specializētā transporta pakalpojumus. Šādu atbalstu saņem vairāk nekā 7100 rīdzinieku, kopumā tam šī sasaukuma laikā atvēlēti 3 miljoni latu.

Lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem atvieglotu iespēju iekļūt savā mājoklī, šī sasaukuma laikā uzstādīti 55 speciālie pacēlāji pie mājām, kur šie cilvēki dzīvo. Šogad tiks uzstādīti vēl 14. Rindā gaida vēl 114 cilvēki un tuvāko gadu laikā pacēlāji tiks nodrošināti visiem rīdziniekiem, kuriem tas nepieciešams.

Rīgas pašvaldība cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā, piešķir arī īpašu pabalstu dzīvokļa pielāgošanai – durvju aiļu paplašināšanai un tml. darbiem. No 2009. līdz 2012. gadam šāda palīdzība sniegta 186 cilvēkiem, šogad pabalstu saņems vēl 30. Programma turpināsies arī jaunajā sasaukumā.

Otra atbalsta programmas sadaļa ir pilsētas vides pielāgošana invalīdiem. Ir noslēgts sadarbības līgums ar invalīdu un viņu draugu apvienību „Apeirons”. Apvienība, kas sniegs konsultācijas par tādu produktu, vides, programmu un pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas pilsētas pašvaldībā, kurus, cik vien iespējams, visi cilvēki var izmantot bez pielāgošanas vai īpaša dizaina nepieciešamības, ietverot arī noteiktām personu ar invaliditāti grupām paredzētas atbalsta ierīces, ja tās nepieciešamas. Galvenais mērķis ir veicināt tādas vides veidošanu Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kas piemērota ikvienam cilvēkam un kuru var izmantot daudzi, mazināt nepieciešamību pēc speciālu ierīču cilvēkiem ar invaliditāti izvietošanu vidē, bet maksimāli censties vidi izveidot dabisku un pieejamu visiem.

10. STABILAS FINANSES

Stabils finanšu stāvoklis Rīgas domei vienmēr bijusi galvenā prioritāte. Neskatoties uz ekonomisko krīzi, Rīgas domes finansiālie rādītāji visus šos gadus bijuši vienādi ar valsts rādītājiem, bet atsevišķos gadījumos pat labāki.

Rīgai ir izdevies īstenot visas savas programmas, ieskaitot daudzas jaunas, neskatoties uz būtisku ieņēmumu sarukumu. Salīdzinājumam, 2008. gadā budžeta ieņēmumi bija 606,8 miljoni Ls, bet 2009. gadā tikai 447,2 miljoni, savukārt 2012. gadā - 473,5 miljoni.

Šim Rīgas domes sasaukumam ir izdevies panākt vairāk ar mazāku finansējumu.

Vienlaikus nepieciešams atzīmēt, ka Rīgas domes parāda attiecība pret budžeta ieņēmumiem ir labāka nekā valdībai.

Valsts parāds pret valsts
budžeta ieņēmumiem
Rīgas domes parāds
pret Rīgas domes ieņēmumiem
2008. 56.56 % 59.28 %
2009. 106.78 % 89.09 %
2010. 130.48 % 103.20 %
2011. 123.75 % 98.93 %
2012. 115.77 % 94.40 %

Krīzes gados valsts parāds ir palielinājies vairāk nekā divas reizes – par 108,9%, bet galvaspilsētas pašvaldības saistības tikai par 24,3%.

Rīgas domes budžeta deficīta rādītāji attiecībā pret budžeta ieņēmumiem ir tādi paši kā valdībai.

Valsts budžeta deficīts
pret valsts budžeta ieņēmumiem
Rīgas domes budžeta deficīts
pret Rīgas domes budžeta ieņēmumiem
2009. -21.5 % -5.3 %
2010. -23.0 % +4.6 %
2011. -9.7 % -2.3 %
2012. -2.2 % -2.9 %

Bez tam, svarīgi atzīmēt, ka uz šī gada 1. janvāri stabilitātes rezerve Rīgai ir apmēram 69 miljoni latu.

Starptautiskā aģentūra „Standard&Poor’s” par diviem punktiem paaugstinājusi Rīgas kredītreitingu, un tas sasniedzis augstāko līmeni kopš 2001. gada.

2009. BB/B/Negative
2010. BB/B/Stable
2011. BB+/B/Stable
2012. BBB/A-2/Positive

"Standard&Poor’s" vērtējumā kā pozitīvi Rīgas pilsētas finanšu stabilitātes faktori minētas pašvaldības veiktās strukturālās reformas krīzes ietekmes pārvarēšanā un šo reformu noturība pēckrīzes periodā.

Kandidātu saraksts

1. Nils Ušakovs

Rīgas domes priekšsēdētājs
PPA "Saskaņas centrs" valdes priekšsēdētājs

2. Andris Ameriks

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs
Partijas "Gods kalpot Rīgai!" priekšsēdētājs

3. Maksims Tolstojs

"Saskaņas centrs" Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētājs
Nodibinājuma "Rīgas Tūrisma Attīstības birojs" valdes loceklis

4. Eiženija Aldermane

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja

5. Sergejs Hristoļubovs

Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektors
"Saskaņas centrs" Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks

6. Dainis Turlais

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs

7. Mihails Kameņeckis

"Saskaņas centrs" Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks

8. Raimonds Gailis

Arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs

9. Vjačeslavs Stepaņenko

"Gods kalpot Rīgai!" Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētājs
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs

10. Vadims Jerošenko

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs

11. Vadims Baraņņiks

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs

12. Irina Vinnika

Rīgas domes deputāte
SIA "Rīgas satiksme" valdes locekle
Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājas vietniece

13. Olga Veidiņa

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja

14. Andris Bērziņš

Rīgas domes deputāts
SIA "Rīgas satiksme" valdes loceklis

15. Oļegs Burovs

Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors

16. Andrejs Aronovs

Rīgas pašvaldības policijas Tūrisma nodaļas priekšnieks

17. Nikolajs Zaharovs

Rīgas domes deputāts
Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks

18. Vladimirs Frolovs

Rīgas domes deputāts
Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks

19. Andrejs Kozlovs

Rīgas domes deputāts

20. Ivans Ivanovs

Rīgas domes deputāts

21. Baiba Rozentāle

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" galvenā ārste

22. Mihails Gavrilovs

Rīgas domes deputāts
"Rīgas Krievu nama" vadītājs

23. Vita Jermoloviča

Rīgas domes deputāte
Nodibinājuma "Rīgas Tūrisma Attīstības birojs" valdes locekle

24. Ainars Baštiks

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks
Mācītājs

25. Svetlana Savicka

Rīgas domes deputāte
Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas vietniece

26. Jānis Šmits

Rīgas domes deputāts
Rīgas pilsētas Kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs

27. Anna Vladova

Rīgas 80.vidusskolas direktore

28. Andrejs Požarnovs

SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" valdes priekšsēdētājs

29. Viktors Fedotovs

Rīgas domes deputāts

30. Juris Zaķis

Sociālo Tehnoloģiju augstskolas rektors
LZA akadēmiķis

31. Igors Solovjovs

Rīgas domes deputāts

32. Igors Solomatins

Dr. Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centra vadošais speciālists
LU asociētais profesors

33. Tatjana Lukina

Rīgas domes deputāte
Rīgas centrāltirgus valdes locekle

34. Anna Kaleri

Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra metodikas eksperte

35. Dmitrijs Pavlovs

Rīgas domes deputāts
Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors

36. Sarmīte Pīka

Regates "The Tall Ships Races 2013" Rīgas posma direktore

37. Vadims Faļkovs

Rīgas domes deputāts
Žurnālists

38. Ivo Kiršblats

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks

39. Anatolijs Aļeksejenko

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors

40. Inna Belokurova

"Saskaņas centrs" biroja koordinatore

41. Genādijs Sevastjanovs

Rīgas 1.slimnīcas valdes loceklis

42. Jānis Dziedātājs

SIA "Rīgas satiksme" ekspluatācijas direktors

43. Vladimirs Dolgins

Rīgas domes deputāts
Latvijas Būvinženieru savienības biedrs

44. Aina Krūkle

Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājas vietniece

45. Ausma Cimdiņa

LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore
LU senatore

46. Jeļena Jakovļeva

VID galvenā nodokļu inspektore

47. Oļegs Sisoļatins

SIA "ALRENT" valdes loceklis
SIA "V-VAIROGS" valdes loceklis

48. Raimonds Timma

Rīgas domes deputāts
SIA "Getliņi EKO" valdes loceklis

49. Jānis Ločmelis

Rīgas domes deputāts

50. Anna Juhimuka

SIA "Maija Lux" valdes locekle

51. Romāns Alijevs

Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors

52. Artūrs Pošers

Rīgas domes Administratīvās komisijas jurists

53. Jefimijs Klementjevs

Rīgas domes deputāts
Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas vietnieks

54. Viktors Paškovs

Biedrības "Gods, Taisnīgums, Likumība" izpilddirektors

55. Ruslans Pankratovs

Rīgas domes deputāts

56. Dins Sirsniņš

Arodbiedrības LABA pārstāvis
SIA "Rīgas satiksme" manevru vadītājs

57. Igors Kuzmuks

Rīgas domes deputāts
Biedrības "Prāta spēks" priekšsēdētājs

58. Vikentijs Bahilovs

Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes baznīcas kompleksa apsardzes priekšnieks
Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes Jauno vecticībnieku brālības priekšsēdētāja vietnieks

59. Deņiss Jeļizarovs

SIA "SVM" valdes priekšsēdētājs

60. Vladimirs Ivanovs

SIA "Sistemserviss" direktors

61. Agris Ameriks

Informācijas tehnoloģiju speciālists
SIA "Creative IT Development" valdes loceklis

62. Tatjana Sergejeva-Zusko

Farmaceite
Biedrības "Dzintara sirds" valdes priekšsēdētāja

63. Valērijs Petrovs

Rīgas domes deputāts
Biedrības "Rīga bez narkotikām" priekšsēdētājs